|
November 21st, 2005
09:56 pm Ja jau sāku, turpināšu, pažēlošos vēl drusku Ir man viena nelaime - lieku visu uz vienas kārts - pieķeros kaut kam vai kādam, un tad uz visu klapi, un nekas vairs pāri nepaliek, un kādā brīdī saprotu, ka nebija tā vērts, ka nevajadzēja, ka laiks zaudēts, ka cīņa galā, bet es nemaz arī neesmu uzvarētāja vai vismaz nejūtos...:(((
|
Comments:
nu, njem to kaarti un leec tam "tam" vai "kaadam" (atvainojos par kakafonisko formuleejumu) paari. arii klapes var atveert, if need be.
aarpraac, cik viegli ir pamaaciit.
ārprāts, cik grūti pārlēkt tam "tamtamam", bet "kamtamam" i vispār nav ko domāt ar pirmo piegājienu tikt pāri
(i nevaru sadomāt, kādu smaidiņu sēdināt;)
Veltīgi izlietots laiks, bet labi, ka vismaz tā apziņa nāk, ka tā bija. Un citreiz padomās divreiz.. :) Tā mēs mācāmies no savām kļūdām.. |
|
|
Sviesta Ciba |