dusmu var just.
bet smaids par pseidonīmiem :)

(Reply to this) (Thread)

Dusma lēnām pārvēršas baigajā bēdā - man ar tiem cilvēkiem jābūt kopā katru darbadienu:( Esmu no viņiem nogurusi - tā vien liekas, ka neizturēšu un vienreiz pateikšu, ko par viņiem domāju, vai, pareizāk būtu teikt, - mīlīši, jūs man tā esat pieriebušies, ka negribu par jums ne domāt, ne ko vispār dzirdēt!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mandomāt, ka pirmais gadījums ir smags, tur man nav ideju, nevaru iedomāties, kā es pati rīkotos. bet par otriem diviem, nu man liekas, ka tas viss jāaizmirst, lai spētu sadzīvot = sastrādāties, t.i. jāuztver pārējie kā figūras bez privātās dzīves jāmēģina uztvert šamos tikai no "ko viņš lietas labā spējīgs darīt" / "vai viņš pilda savus pienākumus labi" / utml. viedokļa.

(Reply to this) (Parent)