mandomāt, ka pirmais gadījums ir smags, tur man nav ideju, nevaru iedomāties, kā es pati rīkotos. bet par otriem diviem, nu man liekas, ka tas viss jāaizmirst, lai spētu sadzīvot = sastrādāties, t.i. jāuztver pārējie kā figūras bez privātās dzīves jāmēģina uztvert šamos tikai no "ko viņš lietas labā spējīgs darīt" / "vai viņš pilda savus pienākumus labi" / utml. viedokļa.

(Reply to this) (Parent)