Es nezinu nevienu mietpilsoni, kas sevi atzītu par tādu esam. Un mietpilsonība nav ar konta smagumu mērāma, tas ir, pat nezinu, kā nosaukt, prāta trulums varbūt. Man bija "fantastisks" vakars ar bijušo kursabiedreni... Mums bija kopīga pagātne, intereses, idejas, vēlme kaut ko darīt... Saprotu, ka cilvēki mainās, vērtību skala mainās, bet, ja vairs nav vērtību, nav ideālu, nav vēlmju tālāk par to, lai tavu dārzu nofotografē un ieliek glanca žurnālā... Žēl. visvairāk žēl, ka viņa nesaprot (varbūt apzināti noliedz), ka var būt uz pasaules cilvēki, kam neskauž viņas it kā labklājība..., ka man ir vienkārši žēl, ka ārpus ikdienas "aizej, paņem, atnes, noliec" ir vēl kaut kas, ko viņa vairs neredz, varbūt negrib redzēt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt vērtības un ideāli jums atšķiras, nevis viņai tādu nav?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pat ne vērtības un ideāli, runa ir par idejām, par mūžīgajiem jautājumiem, ja gribi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a nekā negribu. nepiekrītu pašā saknē idejai "ja es nesaprotu, tātad stulbi".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ta ne, saprotu, bet žēl... nu, nezinu, iedomājies, ja kāds talantīgs, idejām apsēsts cilvēks, ko Tu ļoti labi pazīsti, mīli un cieni, vienā dienā pateiktu, ka māksla, litaratūra vai mūzika (kura nu viņam tā joma tuvāka) ir galīgi garām, pilnīgi bez jēgas, jo svarīgāka ir sakārtota ikdiena...
P.S. besos varbūt tikai tādēļ, ka ir sajūta - cīņu biedrs zaudēts:(((

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, tas varētu būt sāpīgi. Tagad sapratu, par ko īsti cepies :)
Esmu ierakumu otrā pusē, tb mietpilsonis, un varu teikt, ka jūtos gluži labi :D
Zinu, ka esmu daudziem tādēļ zudusi, bet ar to ir jāsamierinās. Tādu cīņas biedru līdz kapa malai laikam ir ļoti, ļoti maz.

(Reply to this) (Parent)