|
|
|
January 8th, 2006
08:08 pm
Tā, visi Ziemassvētki laimīgi pārdzīvoti. Ar zaudējumiem, protams, tomēr es uzvarēju. Ātrāka par gadu i tuvumā nerādīsies.
|
08:11 pm - par bijušajiem draugiem
Mēs bijām kursabiedrenes, trejmeitiņas, varbūt pat draudzenes. Ir pagājuši vairāki gadi. Mēs esam vairs tikai paziņas ar kopīgu pagātni.
Skatos uz šīm paputējušajām attiecībām un domāju, ka tā jau dzīvē notiek - kādā brīdī cilvēki, kas bijuši pat ļoti tuvi, aiziet katrs uz savu pusi, krasi mainās dzīves sastāvdaļu izvietojums un kombinācijas - intereses, darbs, mīļākie un ģimenes stāvoklis, konta atlikums un mašīnas marka...
Un tas visu maina - vēlmi un nepieciešamību tikties, sarunu tematus un vārdu skarbumu... Mēs sākam cita citu kaitināt, ar to vien, ka neesam vairs līdzīgas, ar to, ka cita citai esam kļuvušas ne par ienaidniecēm, nē, pareizāk būtu teikt, par tieši tādām, kādas man, viņai un arī viņai nepatīk...
Katra no mums ir aizgājusi pilnīgi uz citu pusi, un nespēju objektīvi novērtēt, kura no mums ir gudrais bagātais brālis, kura brālis plītētājs, bet kura - vienkārši muļķis...
Un vairs pat arī nav žēl, ka tā. Varbūt vienīgi drusku mulsinoši.
|
08:37 pm
Citi cilvēki manā vecumā ne tikai kārtīgu ģimenes māju iekārto, bet pat kosmosā lido...
Es līdz pieciem rītā lasu pasaku grāmatiņu...
Man noteikti kaut kā trūkst!
|
09:18 pm
Mēģināju iedomāties, kā būtu, ja man būt jādzīvo lielā divu stāvu mājā, nu tā māja būtu mana... Esmu tik sīkmanīgs cilvēks, ka laikam apdzīvotu tikai vienu istabas kaktu un staigātu gar sienām, tām sienām gan klāt neskartos, lai krāsa nenoiet. Bail man laikam būtu. Un noteikti būtu mājas daļas, kurās pat mēnešiem neieietu.
Māju man nevajag, toč!
|
09:24 pm
Stāstot laika ziņas, izbrīn Blodona (tā laikam to puisieti sauc) sejā ticību viņa teiktajam nevairo;)))
p.s. Tagad, pie vārdiem - migla palielinās, tātad redzamība samazinās (:)) - puisis palika tiešām pikts;))
|
09:38 pm
Jā, esmu balta, pūkaina, sasodīti gudra un bezgala viltīga!
|
10:08 pm
Izsvītroju četras stundas no dzīves - ciba - stundu par katu burtu.
Labi, ka šite nav tā neizrunājamā kurbijkurne (nu i nosaukums!) - būtu visa diena vējā.
|
10:32 pm
puisis televizorā dzied par burciņu ar gliemežiem - tas ir kaut kāds baigais verķis
tagad par pirmo meiteni un analgīnu - dziesma - šizofrēniķa atskaite par pagājušās nedēļas notikumiem;))
|
10:39 pm
Goran Gora - novecoju, nesekoju līdzi jaunumiem Latvijas populārās mūzikas dzīvē - ne tik saldo deviņdesmito popmūzikas atmiņu albuma pārlapošana?
|
11:09 pm
Kāda Kivičam "Pirmā reize", ja šito atskaiti viņš jau tikko vienreiz izspieda no sevis...
Un kāda vella pēc vecāki viņam maksāja par burkā sastumtiem gliemežiem, kaut kāda mutantu ģimene
|
11:11 pm
Nu, šodien iztirinājos te līdz nemaņai. Uz kādu brīdi būs miers:)
|
|
|