Un tad vēl tas, ka nevaru nevienam izstāstīt visu līdz galam. Tā sajūta, ka dzīvoju divās, trī vai pat vēl vairākās īstenībās vienlaikus - vecāki nezina, cik pelnu un cik patiesībā esmu nogurusi no sava darba... Darbā nezina, cik nedoša savā vietā jūtos... Draugi nezina, ka bieži vien nepiekrītu viņu viedoklim un "pieciešu"tikai tādēļ, lai nebūtu pavisam viena... un tā tālāk un tā vienmēr...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā tas ir - nekad neviens pasaulē mūs nepazīst tik labi un līdz galām kā tikai mēs paši.. Ar to laikam jāsamierinās.. Lai gan tas ir sāpīgi.
Man liekas, Tev vajadzētu nedaudz pamainīt vidi vai cilvēkus sev blakus, atrast tādus, ar kuriem Tu vari justies patiesi!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par to jau ir runa

(Reply to this) (Parent)