Galvenais, lai akcionāri satisfakoti un gadu neliekas ne zinis :)

(Reply to this) (Thread)

Kaut kāda savāda situācija - no vienas puses jau saprotu - viņi grib dividendes, no otras - kā var nevēlēties saprast, ka bez naudas naudas nebūs. turklāt - šie (lielākā daļa) ir mantinieki, kas kantora izaugsmē (nu zinu, zinu, skan stulbi) nav ieguldījuši neko - ne laiku, ne naudu, neprātu, tomēr viņiem pienākas - pēc tiesas un taisnības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ideālā situācijā uzņēmuma jāpelna pietiekami, lai pietiktu gan investīcijām, gan dividendēm, bet nu..
Jā, mantošana ir viena dīvaina lieta, no vienas puses. Savā ziņā pretrunīga modernajai "patērētāju sabiedrībai", kas, vismaz zemākajā, primitīvākajā līmenī, nav tendēta uz uzkrāšanu un investēšanu, vismaz Latvijā (un mok visā postpadomju telpā).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manā gadījumā tas, laikam, no ģimenes vai audzināšanas, kaut kā tā - man nekad nav šķitis, ka man kaut kas no maniem vecākiem pienākas. Mēs katrs esam pieauguši cilvēki, kas katrs rūpējas pats par sevi, un savu iespēju un vēlmju robežās, ja vien pats uzskata par nepieciešamu, var ar visu labo dalīties un palīdzēt citiem. Protams, nezinu, kā būs tad, kad tāds brīdis pienāks, bet, ja pat kādreiz kļūtu par savu vecāku mantinieci, nezin vai es gribētu no tā kaut kādu naudas izteiksmē rēķināmu labumu izžmiegt - pārdot mūsu lauku īpašumu, piemēram. Man (vismaz šobrīd) tam ir pilnīgi cita vērtība... (nevaru, protams, runāt par situāciju, kad "bērni badu mirst"). Bet mūsu akcionāri (daži), kas mantojuši ko tādu, kas viņu senčiem bija visa dzīve, apsver iespēju visu pārdot, lai "varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi", jo "mums taču pienākas"...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A kāpēc ne? Protams, labāk būtu attīstīt tālāk utt., bet, ja cilvēks nejūtas spējīgs to darīt / negrib, tad mok lai labāk pārdod kādam, kurš to gribētu darīt, nevis čakarē visiem smadzenes ar savu "mani tas neinteresē" attieksmi... Imho.

(Reply to this) (Parent)