|
|
|
July 12th, 2006
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) jubilacija | 11:35 pm
Manā gadījumā tas, laikam, no ģimenes vai audzināšanas, kaut kā tā - man nekad nav šķitis, ka man kaut kas no maniem vecākiem pienākas. Mēs katrs esam pieauguši cilvēki, kas katrs rūpējas pats par sevi, un savu iespēju un vēlmju robežās, ja vien pats uzskata par nepieciešamu, var ar visu labo dalīties un palīdzēt citiem. Protams, nezinu, kā būs tad, kad tāds brīdis pienāks, bet, ja pat kādreiz kļūtu par savu vecāku mantinieci, nezin vai es gribētu no tā kaut kādu naudas izteiksmē rēķināmu labumu izžmiegt - pārdot mūsu lauku īpašumu, piemēram. Man (vismaz šobrīd) tam ir pilnīgi cita vērtība... (nevaru, protams, runāt par situāciju, kad "bērni badu mirst"). Bet mūsu akcionāri (daži), kas mantojuši ko tādu, kas viņu senčiem bija visa dzīve, apsver iespēju visu pārdot, lai "varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi", jo "mums taču pienākas"...
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |