Viss sākas ar domu. Ja ir iespējams atgūt līdzsvaru un mierīgi visu apdomāt (un pie viena ārkārtīgi neiespringt, ka "mūza" nelido uz karstām pēdām), tad risinājums nāks pats no sevis un iespējams tas tepat kaut kur blakus jau ir. Bet ieraudzīt to var tikai ar mierīgu prātu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja, tur jau tā lieta, ka esmu to miera recepti nuzaudējusi. Dakteri nelīdz un draugi arī ne, iemīlēties nesanāk un līdz pavasarim vēl kāds brīdis ko soļot...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uz to var dažādi paskatīties. Ir varianti (parasti vairāk kā 2)

1) Ielīgt dziļāk un dziļāk depresijā, kamēr veselais saprāts sāk brēkt - PIETIEK! Un tad sākas atveseļošanās, un slāpes pēc visa labā, skaistā, cēlā;

2)Trennēties ievērot tās labās lietas, kas ir visapkārt, līdz tas kļūst par ieradumu un tad jau atveseļošanās process ir sācies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

grimšanas process šķiet dabīgāks, tomēr nekādi nespēju sevi piespiest nepretoties

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man mācīja tā:
Ja iesi vannā - tā pastiprinās tavas emocijas, gan labās, gan sliktās;
Ja dušā - aizskalos sliktās prom, ja vien piedomāsi.

Izklausās vienkārši?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vannā - ja jau jācieš, tad ar šiku

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vo, vo!!

(Reply to this) (Parent)