šodien, ēdot pusdienas, vēroju kā zelta zivtiņas akvārijā razborkas taisīja. Saskrējās divas, viena lielāka, otra mazāka, ar purniem kopā. Pēc tam kādu laiciņu stāvēja, plātīja mutes un bolīja acis - lamājās laikam. Tad mazā aizruļīja projām. Lielā pastāvēja vēl kādu laiciņu, un tad ar aizpeldēja.
Tā mazā vispaŗ kautkāda kašķiga - plijās visām zivtelēm klāt ... ir tāds garastāvoklis reizēm, kad nagi niez.

viena diena relatīvas bezdarbības (nu vismaz nebija kādi 500 km jānorullē) un var jau sākt justies kā agrāk (kā cilvēks)
un ja vēl piedomā par to ka vakarā atkal darbadzertnis, tad jau vispābā....