(bez virsraksta)
Jul. 19., 2006 | 01:53 am
No:: jozefs_k
Jā, agrāk man arī šķita, ka katoļi ir primitīvi, pats esmu audzis katoliskā ģimenē, sevi par kristieti neuzskatu, bet ar laiku sāku saprast, ka katolicismu mēdz nepamatoti vienkāršot.
Pie tam, grūti piekrist, ka priekšstats par vienu īsto mīlestību (lai arī varbūt tikai teorētisks koncepts un poētisms) būtu aprobežotas domāšanas rezultāts.
Bet vispār, lai saprastu, kā te tas ir domāts, ir jāzin konteksts. Un proti, jāsaprot, kāds ir varonis, kas to saka. Tā ir tāda kā režisora ironija par paša spēlēto varoni, kurš sevi uzskata par augstas morāles cilvēku un nespēj samierināties ar to, ka citi netiek līdzi šiem morāles standartiem, un dīvainā veidā viņam ir izdevies sevi pārliecināt, ka viņš pats nav šīs morāles subjekts un var no tās distancēties. Proti, viņš izklāsta uzskatus, ka cilvēkiem ir jāiemīlas vienreiz un jāpaliek kopā uz mūžu, lai arī pats ir bijis precējies ar biseksuālu sievieti (ar domu, ka spēs panākt viņā heteroseksualitātes pārākumu), šķīries, un veido attiecības 42 gadu vecumā ar 17 gadīgu vidusskolnieci.
Šī doma lieliski parādās piemērā, kuru viņš piedāvā visiem, ko vēlas pārbaudīt - morālo dilemu: tu ej pāri pa tiltu un ieraugi slīkstošu cilvēku. Vai tu metīsies ledusaukstajā ūdeni, lai glabtu viņu?
Un neliela piezīme: man, protams, tāda izvēle nav jādara, jo es nemāku peldēt.
Un tas nav tik vienkārši kā - runā vienu, dari citu. Tas līdzinās atsvešinātibai - it kā dzīvi, cilvēkus un notiekošo var vērot un vērtēt, pašam tajā nepiedaloties.
Pie tam, grūti piekrist, ka priekšstats par vienu īsto mīlestību (lai arī varbūt tikai teorētisks koncepts un poētisms) būtu aprobežotas domāšanas rezultāts.
Bet vispār, lai saprastu, kā te tas ir domāts, ir jāzin konteksts. Un proti, jāsaprot, kāds ir varonis, kas to saka. Tā ir tāda kā režisora ironija par paša spēlēto varoni, kurš sevi uzskata par augstas morāles cilvēku un nespēj samierināties ar to, ka citi netiek līdzi šiem morāles standartiem, un dīvainā veidā viņam ir izdevies sevi pārliecināt, ka viņš pats nav šīs morāles subjekts un var no tās distancēties. Proti, viņš izklāsta uzskatus, ka cilvēkiem ir jāiemīlas vienreiz un jāpaliek kopā uz mūžu, lai arī pats ir bijis precējies ar biseksuālu sievieti (ar domu, ka spēs panākt viņā heteroseksualitātes pārākumu), šķīries, un veido attiecības 42 gadu vecumā ar 17 gadīgu vidusskolnieci.
Šī doma lieliski parādās piemērā, kuru viņš piedāvā visiem, ko vēlas pārbaudīt - morālo dilemu: tu ej pāri pa tiltu un ieraugi slīkstošu cilvēku. Vai tu metīsies ledusaukstajā ūdeni, lai glabtu viņu?
Un neliela piezīme: man, protams, tāda izvēle nav jādara, jo es nemāku peldēt.
Un tas nav tik vienkārši kā - runā vienu, dari citu. Tas līdzinās atsvešinātibai - it kā dzīvi, cilvēkus un notiekošo var vērot un vērtēt, pašam tajā nepiedaloties.