Un vēl es domāju, cik el vē mākslas vide ir viena neveselīga telpa cilvēkam. Neesi tā paskatījies vai ne tajā pagalmā kopā ar to cilvēku ieradies, daļu no pīrāga sagribējis vai dies pas, kādam to nejauši atņēmis, nemaz nerunājot par ko tiešāk vai netiešāk pateiktu. Viss, ceļi aizsprostoti, šķēršļi salikti, pieejas nogrieztas. Tik jūti, kāds kaut ko murmulē, caur puķēm lūkojas, aiz stūra runā. Un par kopīgi dalītām gultām nemaz nerunāsim, tā ir vēl cita tēma.