Par atvadām. Izcepu pīrāgus, pirmo reizi savā mūžā. Tā vietā, lai tur sēdētu un pieklājības pēc tējotu, viņiem paliks mans mākslas darbs. Un arī ne jau šādi tādi pīrāgi. Visa cepšana bija episka. Es (atkal) pamanījos kaut ko salaist dēlī, šoreiz mīklu ne tā iejaukt (kaut kas bija par daudz vai maz), bet glāba skaips un mamma un improvizēšana ar samaltām auzu pārslām miltu vietā, kam pateicoties beigās izdevās to visu dabūt pie dzīvības. Un sanāca tīri tā neko. Nu labi, pīrāgi laikam nav īstais apzīmējums galarezultātam. Bet atkal ir noticis brīnums, garšo vienkārši ļoti labi!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |