Mans lutinājums, mans mazulis lēnām briest nākšanai pasaulē. Pavisam drīz, pavisam. Ar lielām mokām, spītu, no vasaras nogrieztām stundām. Nu, labi, vēl dažas 'stundas' jāpaciešās un sevi jāsaņem rokās nezaudēt fokusu, bet tik labi ir saņemt pirmo priecīgo atsauksmi, ka patīk. Nosūtīju snīk pīku un patika. Jē!!! Man vienalga, ko domā tur visi tulki un redaktori, piespiesti pie sienas, bet mazulis drīz izies pastaigā un dzīvos savu dzīvi. Būs labi!
Es jau zinu, aizbraukšu atpakaļ uz Rīgu, ciba kādu laiku no mana redzesloka pazudīs, bet jau varu iedomāties, kā es ilgojos pabūt viena, dienām ilgi istabā ar cibu, saviem darbiem un grāmatām. Bet nē nē man vajag cilvēkus, dzīvi, restartēties un šogad esmu nobriedusi baudīt rudeni (nevis žēloties, ka vasara aizgājusi).
Tieši pēdējā nedēļā pirms mājupbraukšanas, kad darba pāri galvai, atklājas visādas inčīgās vietas un lietas, ko vēl būtu gribējies iečekot. Ar D. aizgājām uz National History Museum un man kā par brīnumu šī bija viena brīnumaina pieredze, viens no labākajiem vēstures, kultūras mantojuma muzejiem, ko esmu skatījusi (izņemot vienu niansi). Nu gandrīz kā māca visās pedagoģijas grāmatās - ekspozīcijas iekārtotas interaktīvi - ar kustīgām bildēm, skaņām, jautājumiem, visādām brīnumu lādēm un spēlēm, iespēju piedalīties vai pārveidot pašam atsevišķas izstādes daļas etc. etc. plus vēl pārsteidza patiešām atsevišķu elementu telpiskās, vizuālās un visādas citas kvalitātes. Interesanti arī, kā tiek 'rakstīta' vēsture, tas konstruēšanas moments - caur kādiem elementiem, ar kādiem uzsvariem vai akcentiem, cik ļoti tiek bīdīts nācijas/nacionālisma jautājums. Bete bete uz visa fona mani baisi pārsteidza atsevišķa istaba Šefīldas vēstures nodaļā, konkrēti, miesnieka veikala imitācija ar kvantumu gaļas gabaliem (kuri nez kādēļ bija tik baisi daudz un ar tĀAdu akcentu) - īstenībā par šo arī šis ieraksts, jo pat man, gaļas ēdājam, sametās šķērmi un kaut kā radās jautājums - a kā tad ar maigajām veģetāriešu un vegānu dvēselēm? Well, okei, varbūt tā ir bijusi būtiska daļa no pilsētas vēstures, bet vienalga ... muzejā! Nekāda brīdinājuma pie durvīm ar nebija. Uzmanīgi! Veģetāriešiem/vegāniem nepatīkams skats!
Nākošās Olimpiskās būs Ridažeinerā. Četri gadi tak vajadzētu būt pietiekami ilgam laikam, lai samestu naudiņu cūciņā un apmeklētu šo sapņu zemi!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |
