Kas man patiešām žēl, ka šovasar palaidu garām tos negaisus. Tik ļoti patīk karstums komplektā ar pērkoņiem, zibeņiem un lietiem. Neko, gan jau ziemā mani gaidīs tie mīnusi. Pagaidām nav plānu aizmukt no tā.
Interesanta tā attieksme angļiem pret tīrīšanu, no perfekcijas un akurātuma tur ne miņas. Sākumā domāju, ka tāda ir tikai viņa viena - iknedēļas apkopēja, kura nākt izsūkt un izmēzt istabas. Attitūds viņai aptuveni šāds - viens divi ar lupatu pāri, tā, ka gruži uz visām pusēm un pa kaktiem, izpūst sintētiski smirdīgu gaisa atsvaidzinātāju un darbiņš darīts. Bet tad es šodien pavēroju vīru, kurš mazgāja logus - pārvilka vienreiz pāri tā, ka palika ūdens un netīrumu švīkas, darīts. Tāpat arī no trimmerētāja bija tikai skaņa, bet rezultāta nekāda.
Un vēl es domāju, cik el vē mākslas vide ir viena neveselīga telpa cilvēkam. Neesi tā paskatījies vai ne tajā pagalmā kopā ar to cilvēku ieradies, daļu no pīrāga sagribējis vai dies pas, kādam to nejauši atņēmis, nemaz nerunājot par ko tiešāk vai netiešāk pateiktu. Viss, ceļi aizsprostoti, šķēršļi salikti, pieejas nogrieztas. Tik jūti, kāds kaut ko murmulē, caur puķēm lūkojas, aiz stūra runā. Un par kopīgi dalītām gultām nemaz nerunāsim, tā ir vēl cita tēma.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |