Pēc nespējas aizmigt un saraustīta miega piecēlu sevi augšup jau ap 8iem, lai piebeigtu savu runājamgabalu un nosūtītu rediģēšanai. Nebija tur daudz darba un tagad es domāju, ka šodien vispār tāds dienas iesākums, ka varētu palikt gultā. Kaut kā pat dīvaini, ka visu esmu paspējusi padarīt laicīgi. Tas drošivien pasavara enerģijas dēļ, kura nu jau ir aizgājusi līdz ar visa saziedēsanu. Nepatika man, ka viss tik ātri saplauka, lielie un kailie koki tagad aiz loga zaļi. Katru rītu zaļš vien gar acīm. Skaisti jau, bet mani tas dara mazliet skumīgu un sentimentālu. Klausos šo
Kad man uzdod jautājumu par spilgtāko pēdējā laika iespaidu mākslā, es vienmēr nedaudz samulstu. Tas, ko viņi grib dzirdēt, ar mani jau sen vairs gadās tik reti. Latvijā es izstādes pēdējos divos gados skatos maz, kad aizbraucu uz kādu citu zemi, tad cenšos to darīt daudz, taču uzrunā mani reti kas. Arī šoreiz gandrīz vai roka niezēja ierakstīt drīzāk kādu pēdējā laikā redzētu filmu - nu tur Housemaid (paldies, Kantam, btw!) vai 4minuten vai Chris Kraus redzēto gabalu kim?. Citreiz iedvesmojošāka ir kāda pastaiga, kādu detaļu ieraudzīšana, arī telpisks, vides piedzīvojums, piemēram, arhitektūra. Vēl man skaistākie pārdzīvojumi saistās ar seriāliem vai grāmatām, vismaz kādā
periodā es jūtos ar kaut ko aizrāvusies, ko man neviens nevar atņemt vai kamā es nevaru tik vienkārši vilties. Bet viss minētais laikam neskaitās. Jā, nu kas es par kuratori, dažreiz šitā bļemba šķiet smieglīga, nesēžu es galeriju mājas lapās, nesekoju diez ko līdzi laikmetīgajai mākslai (at atsevišķiem gadījumiem) un ... . Bet šoreiz es pieminēju Scissor Sisters kūrēto izstādi Robertam Mapplethorpam 'Night Work', kuru es redzēju Londonā. Nebija slikta. Patiešām!
← Previous day | (Calendar) | Next day → |