Ak, šie 'saldumiņi':
Lejasmeijere: Pirms septiņiem gadiem tu kādā intervijā teici, ka tu visu laiku glezno laimi.
Eglītis: Laikam tagad nekas būtiski nav mainījies, tikai kautrējos būt tik naivs.
L.: Tātad drusku nepiedienīgi tas tomēr liekas?
E.: Jā. Teikt liekas nepiedienīgi, bet ne darīt. Taču tā ir tāda valodas specifika - gleznot laimi izklausās stulbi.
L.: Vai gleznot puķupodu izklausās mazāk stulbi?
E.: Tikpat. Tiklīdz kaut ko mēģina ar vārdiem pateikt par gleznām, ļoti reti tas neizklausās stulbi. Mani tas vienlaikus interesē un atbaida. Valoda ir tāda, ka ar to nevar vienlaikus pateikt, piemēram, silts un auksts, bet gleznojot es varu ar vienu konkrētu vēzienu, ar vienu kaut kādu pleķi pateikt gan silts, gan auksts.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |