Braucu uz Kuldīgu, paķēru līdzi veco Rīgas laika marta numuru ar atšķirto lapu par Oto Rolavu. Lielu interesi izlasīju un beigās gandrīz vai sametās dusmas - nu tipa par to, ka M. Kūle tur klārē, ka nav jēgas tak izdot tos Rolava tulkojumus (tiem, kas nezina - Rolavs visu mūžu tulkojis Kantu, tipa veltījis šai nodarbei visu mūžu un pēc fragmentiem izskatās, ka visai profesionāli - kaut te jautājums būtu mūsu filozofiem!), jo 50 gadu noilgums, valoda novecojusi utt. utt. Kāpēc gan lai neizdotu, piemēram, ar mūsdienu variantu un veco - lai varētu salīdzināt, pretnostatīt? Būtu ļoti interesanti ko tādu lasīt, jo, kā zināms, tulkojums taču ir jauns darbs, tulkotāja variants. Kāpēc gan šādi aizspriedumi? It kā nu mūsdienās lietotā valoda būtu sasniegusi savu augstāko apogeju un terminoloģija būtu kāda noslēgta vienība. Ne vella ... būtu kāds jau sen vnk paņēmis un nopublicējis tos manuskriptus + Rolava dzīvesstāstu ar (jo šis sāka rakstīt autobiogr.) un tad varētu diskutēt, kurš ir novecojis vai slikts tulkojums, kurš tāds nav.
Vēl es aiz loga lūkoju ierasto latvju paleti un aizdomājos par kādu diezgan zīmīgu diskusiju Andra Eglīša glezniecības sakarā, bet par to citreiz...šodien vairs nepietiek spēka argumentiem.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |