Parasti šajā krajā notiek tā - divas līdz trīs dienas pilnīgs enerģijas pieplūdums, darbu mānija, ābolu ar patiku lasīšana, velosipēda vilkšana ārā no garāžas un pēc ilgiem laikiem pielietošana, ēdienu gatavošana un vēl visādas parasti man neraksturīgas aktivitātes, pēc tam nāk atslābums - seriāli, ēšana, epastu un darbu ignorēšana, nīdēšana un vairs nevēlēšanās neko darīt kā tikai šūpuļtīklā gulēt ar mīļoto romānu rokās, a pēdējās dienas vispār katastrofa - vate galvā, neizturams miegs, domas tikai un vienīgi par lielpilsētu un to, cik daudz brīnišķīgu socializēšanās iespēju palaists garām.
Secinājums viens - laikam lauki nav mana stihija!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |