Šodien ceļojums pa Gotlandes Ziemeļu pusi. Pirmā pietura neliels ciematiņš, kurš pazīstams ar savu cementa rūpnīcu. Milzenis jau bija ieraugāms pa gabalu un, kas interesnati, ļoti estētisks, kopā ar pelēki zilganajām debesīm kā bilde. Turpat arī apmeklējām muzeju, kur viss ap un par šīs rūpnīcas vēsturi, ražojumiem, cilvēkiem, kas tur strādājuši. Īsta mantu krātuve un zelta atradums, jo tās lietas tik pievilcīgas. Pie tam bez jebkādām lapiņām ar aprakstiem, visu informāciju sniedz paši iekšā laidēji, divi izbijuši rūpnīcas strādnieki. Tā teikt, vēsture no mutes mutē plus autentisks estētiskais baudījums. Vēl es šodien veicu varoņdarbu - pārgāju māri ļoti šaurai mola strēlei, nezinu, protams, vai tā to pareizi saukt, jo tā bija aptuveni 1,5 metru šaura cementa 'laipa', kas ved uz platformu jūrā. Pritī skeirī, es jums saku. It īpaši, kad no labās puses pūš stindzinošs vējš un no abām pusēm viļņojas jūra.