Hehe, kā gadi maina domāšanu. Izrādās, ka es vairs nesaprotu garas runas par attiecībām... kaut ko tur ņemties, kas būs, kā būs, un kā to visu saukt... Nu tak redzēs, kas būs. Nekas sliktāks pat to, ka nebūs, tāpat nevar notikt. Un tas nebūt nav tas trākakais. Par ko tā jāņemās?!

Dārgie latviešu vīrieši! Lūgums izlasīt zemāk rakstīto un paust viedokli.
Vakar izvērsām diskusiju ar čehu vīriešiem par tēmu "pavadīt meiteni uz mājām - draudzīga pieklājība vai bezkaunīga uzdrīkstēšanās" :) Diskusijas laikā noskaidrojās, ka čehu vīriešiem tā ir drīzāk uzdrīkstēšanās. Mans viedoklis - tas ir vienkārši jauki un pieklājīgi, ja vīrietis piedāvā pavadīt līdz mājām savu simpātiju, kura 12 naktī pamet kompāniju, neiedziļinoties tajā, cik simpātijas stipras, abpusējas, vai vēl kaut kādās niansēs. Čehu vīriešu viedoklis - tas ir jau par daudz, spiediens uz meiteni, gandrīz vai "kaut kā" (figviņzin kā) pieprasījums.
Kaut kā, atceros savus "brīvos" laikus LV, ne vienu reizi vien tiku pavadīta līdz mājām, un nebūt ne vienmēr tas bija kaut kāds "mājiens". Vienkārši pastaiga patīkamā kompānijā, tāds galants draudzības, simpātiju utt. žests.
Kā tur īsti ir? Man tikai rēgojas, ka tas nav nekas tāds ārkārtējs?

Ārkārtīgi rēcīgi! Izbraukājos pa ieleju uz vienu galu, tad uz otru galu, pagulēju pļaviņā, konstatēju, ka drīz sāks līt, un braucu atpakaļ uz mājām... Rāpjos kalnā mēli izkārusi, bet tur! Kā jūs domājat?! Lodes ātrumā no kalna drāžas lejā Šulcs! Pretī vasarai, pretī lietum... :)

Hmm... uzzināt tieši tagad kaut ko, ko varēju uzzināt jau sen, bet tad nezināju vai negribēju zināt, ka varu to uzzināt, lai gan vispār jau es zināju. Bet ir tik labi tā apzināti zināt! :)

Rīt muzeju nakts. Programmā arī mūmijas un, cerams, kapi. Žīdu kapi... :)

Ir tādi cilvēki - visādi IT-šņiki vai kompjuķerščiki, vai kā nu viņus katrs sauc, kuri jau piedzimuši ar kaut kādu īpašu saikni ar datoriem, kuriem viss vienmēr strādā!
Tas ir ārprāts kaut kāds. Tu cilvēks sēdi pie datora, strādā... kaut kas nesanāk, pamocies, pamēģini, neiet un viss. Pienāk, tādad, šitāds Dainītis vai Viktoriņš, ieskatās monitorā, pajautā "Kas tev tur neiet?", un brīdī, kad gribi normāli nodemonstrēt, kas tad īsti neiet, viss, protams, iet. Un tā tas notiek ne jau vienu reizi. Tādas lietas atkārtojas, un tad tu sāc aizdomāties, kas te, vells ar ārā, notiek?! Nu, nerunājot jau nemaz par tēmu, ko tādos brīžos domā Dainītis un Viktoriņš :)
Un šitais Šulcs ir tāds pats. Besī ārā! Nu neiet telefonā meili, bet tagad, protams, kad var iedot rokā, tad iet. Un, kad man tramvajā vai sazin kur vajadzēs, tad neies! Un tad es atkal prasīšu, lai paskatās, kas par lietu. Un viss, protams, ies, jo man tobrīd nemaz nevajadzēs!
Tfu! Virs zemes nav taisnības!

Ir mērķis. Atmest smēķēšanu, uzaudzēt uz skeleta virsū muskuļus, ... emm... aizmirsu, kas vēl. Bet visdrīzāk beigās tāpat nomiršu, kā jau visi :)
Un tagad tā visa sakarā regulāri jāēd. Nav nemaz tik slikti, tikai auzu pārslas katru dienu tā ir kā ir... :/ vienu rītu to bļodiņu gremoju 1,5 stundu :/

Jā! Sist. Paņemt gaļas āmuriņu, un sist sejā, šķaidīt, sist, sist, sist, kamēr galvas kauss izšķaidīts.
Varbūt vēl pēc tam pāris reizes iespert līķim.
Aiz sevis neko netīrīt. Iet uz kafejnīcu.

Labi. Ļoti labi.

JĒ!!!!!! Ņemu savus vārdus atpakaļ par cilvēku ļaunumu!
Ir labi cilvēki, kas kora Olgai iedevuši brīvbiļetes, un vēl labāks cilvēks pati Olga, kura šovakar ņem līdzi mani uz ŠO!

Cilvēki tomēr ir ļoti ļauni. Ka tik kaut ko piedirst. Es arī tā darīšu.