My LiveJournal

Vai kaads man vareetu pateikt, par ko un kāpēc, un vai vispaar ir jaaiet veeleet?
nju ja kuro dienu domaaju, bet taa arii nav ne mazaakaas skaidriibas par argumentaaciju, kurai partijai par labu lai nosliecaas...
Taa ir probleema, jo visdriizaak, nesaprashanas deelj, mana balss taa arii netiks ne1am...:P

Shodien beidzot esmu atbrīvojusies no tā, ko sauc par te,peratuuru...tagad vareetu laist tautinjaas, bet
1. vai doties uz Roziishiem vai nee...vai arii labaak veel pabuut Jeekabpils ielaa un doties tikai 6dien uz Spalvaam...
vot taada ir taa lieta...:)

skatos un briinos... pa kuru laiku tas viss taa notika.
vakar rihtig noshokeejos, uzzinaaju, ka manam braaleenam ir draudzene...gadu jau it kaa daudz, bet sho te sexualitaates posmu vinja dziivee biju izlaidusi..nez kaapeec...
bet shodien taa peekshnji, piepeshi... uzzinaaju, ka arii otram, mukajam braaleenam ir draudzene...bet gadu ta pavisam nav daudz..
vieniigais mierinaajums, ka abas meichas smukas...cerams, ka nebuus baigaas vella maatiites...:)
nju un taa taa dziive paiet...pat par tiem tuvaakajiem, izraadaas, neko nezinu...:)
eh...

iet alnis pa mežmalu.
skatās mežmalā pa
pļaviņu ezītis skraida.
skrien tik un smejās, skrien un smejās.
alnis šim tagad prasa: ezīt, par ko tā smejies?
ezītis atbild, ka to tā nevar izstāstīt,
ka to var tikai izbaudīt.
lai alnis arī paskraida, tad sapratīs kur tas kaifs slēpjas.
labi.
skrien tagad pa pļavu abi.
skrien vienu stundu, skrien otro, trešo.
beigās alnim apnīk, šis apstājās
un prasa: nu ezīt, neko nesaprotu, kur
tas kaifs te slēpjās???
ezītis: kā? vai tad tev vēderiņu nekutina?

Virtuālās rozes visām sievietēm!:)

Man afigena nāk miegs, bet esmu dikti laimīga par izdevušos nedēļas nogali!:)
Jūtos nogurusi, bet patiesi apmierināta!:))))

klausos tādu interesantu mūziku un ir tik jestri! :) pamazām, pamazītēm atrisinās visi mani sarežģījumi ar Valmieras apciemošanu...
kora fuksene ar, šķiet, izdosies godam...
un pat sakarīgi tikšu uz koncertiem Liepājā...
eh...šodien dzīve man uzsmaida...
jūtos dikti smoodīgi!:))))

Tu nezini, riits Tev ko dos,
Pacenties laimiigs buut shodien.
Viinkausu njem, meenesniicaa ej, seesties un dzer,
Atgaadinot pats sev, ka riitu varbuut
meeness jau meklees veltiigi sevi..

/ O.Haijams./

man atsuutiija iiszinju...:)
saakaas taa ar vaardiem - chau, sauliit!
man palika tik silti un labi.
eh...:)

esmu atpakaļ mājās.
Te ir droši.
vecāki dikti sastresojās, jo kavējos.
mazliet kaitina, bet patīkami.
visi pret mani tik jauki, ka sāk likties aizdomīgi.
saka - ar trakajiem pa labam.
Es nebūt neesmu traka.
viegli ievainojama?
jā.
bet man ir maska.
dzelzs.
un man ir dzelzs maskas sargātājs.

jau vairākas dienas nekur nejūtos īsti iederīga.
visnepatīkamākais tas, ka nezinu iemeslu.

uz skatuves es esmu.
tas dod spēku izturēt visu pārējo.

beidzot tieku novērtēta..kā dziedātāja.
trīs gadus centos, atslābu, dusmojos, raudāju gan vilšanās, gan prieka asaras, no sirds mīlēju un turpinu mīlēt šo kolektīvu..


man iedeva solo!


tas gan grauj manus grandiozos plānus uz sestdienu, bet šoreiz nākas izvēlēties - vai būt klāt draugu slavas brīdī, atbalstīt un priecāties ar viņiem kopā no sirds (pa pusei jau nav jēgas), sabučot mazo, mīļo viņas vārdiņdienā un sadzert pa rihtīgam (pa pusei jau nav jēgas), vai darīt kaut ko savas dzīves, karjeras un nākotnes labā (pa pusei jau nav jēgas).

par atbildi vēl neesmu pārliecināta.. pazīstot sevi, centīšos to visu apvienot.. tas noteikti nav labākais variants, jo pohaina un neizgulējusies soliste ne s..da neder, redzēs, redzēs...:)

bet man prieks..:)

Es gribu ārā!!!!!!!

Vēl tu rozes plūc nenotvīkdama,
Matos spraudi tās vēl bez nodoma.

Vēl tu uzsmaidi visai pasaulei,
Vēl tu nezini sava skaistuma.

Paies laiciņš īss un tu nosarksi,
Dārza maliņā rozes ieraugot.

Un tu plūksi tās vienam vienīgam,
Un tu smaidīsi vienam vienīgam.

Karsti slavēs viņš tava skaistuma,
Bet es staigāšu kā pa rudeni.

Tik dēļ jums, LMNH, tik dēļ jums..:)

un man dikti sapatikās tā štellīte par tulpīti..mīlīgi..tulpītes nu reiz ir tādas puķītes, kas nekādus sliktumus gluži vienkārši nav spējīgas nest. pārāk trauslas un nevainīgas.
un vēl - iemesls pastaigāt ar ziediem šai skaistajā datumā...
p.s. prieks, ka ne baltas rozes...

kāpēc mati žūst tik lēni...eh..gribās tak ātrāk tai saulītē...:))

tikko piegāju pie loga un apstulbu...
SPĪD SAULE!!!!
secinājums viens - jālien laukā no 4ām sienām un kaut kas jādara..
cik savādi, bet, kad skatos pa logu, man parādās dīvaina aina... šķiet, it kā stacijas pulkstenis, baltais operas nams un Royal hotel ir viens aiz otra.. un viņiem virsū brauc vilciens... šainīgi...kā teiktu austra... :)

man beidzot izdevaas...nju to bildi..:)
starp citu, labriit!!!!:)
shonakt redzeeju riebiigu sapni un nju esmu dikti prieciix, ka vairs negulju...eh...:)

cik ļoti dažkārt nomāc ilgas pēc perfektas dzīves. man tagad ir tā, it kā būtu salauzti spārni piedzimstot..
kamdēļ augstākie spēki liek man piedzīvot pilnīgu laimi un tad atņem?
kamdēļ mans lidojums beidzas ar kritienu?
kamdēļ vēl arvien tik ļoti sāp pat skatiens no bildes?
kamdēļ atmiņā atkal un atkal uzplaiksnī skaistās atmiņas?
kamdēļ es nevaru aizmirst ne vārdu, ne skatienu, ne skaņu, ne brīdi, ne minūti, ne sekundi?
es atceros visu.. diemžēl..
atceros, kā jutos.. katru mirkli es smaidīju, lidoju, biju vismaz metru virs zemes..
arī tagad es smaidu, jūtos laimīga, bet šķiet, ka nekad nebūs tā, kā toreiz..
kad likās, ka uz šīs zemes pastāv tikai divi cilvēki, tikai divas dvēseles, likās, ka tas būs uz mūžu..
Atzīties? ticība nav zudusi..jo ticību jau zaudē tik miris cilvēks, vai ne, Kārli?
es nekad, nekad neesmu bijusi tik ah....na laimīga.
bet tas bija sen un vairs nav taisnība. pa šo laiku jau varēja piedzimt bērniņš..
nepiedzima..

Pārlasu internetā informāciju par izrādi un pārņem pārsteiguma sajūta..
ne1s neko tādu īpaši sliktu nesaka..sāk rasties sajūta, ka varbūt ne viss jaunradītais ir līdz ar zemi noliekams..
kaut gan droši vien tie lielākie d...ji vēl gluži vienkārši nav tikuši uz izrādi.
tātad vēl jāpagaida, drīz vien jau arī manu ticību cilvēku nesavtībai sagraus līdz ar zemi..eh..
vēl ticu!

Mīlestība ir slimība kurai nepieciešams
gultas režīms!
Dzīve ir skaista, vajag tikai pareizos
antidepresantus izvēlēties.
Dzīve tā ir cīņa! Līdz pusdienām ar
badu, pēc pusdienām ar miegu.
Sliktais ieradums dzert vakaros šņnabi
rada labu ieradumu no rīta dzert kefīru
un minerālūdeni.