My LiveJournal

atdod man smaidu!
atdod man dzīvesprieku!
atdod man enerģiju!
darbi paliek nedarīti, jo nav spēka!
nav PAT spēka pieprasīt...tāpēc lūdzos...
atdod man balsi...bez tās es jūtos kā niecība.

ir 1. apriilis, bet man ir tik s**iigi, ka nav pat speeka pajokot...
galu galaa, ko tad es vareetu izjokot - senchus, ar ko mees jau 3o dienu druzjna slimojam kopaa? :) kaukt gribaas!!!!!!

http://www.tvnet.lv/news/latvia/crime/index.php?id=4137867
situācija - lasam kriminālziņas...tur visādas nopietnas problēmas...a pēkšņi kkas tāds...:) nju kā lai nesasmejās. dzīve nežēlīga.

šoreiz taureņiem nāksies veikt piespiedu nosēšanos...nevaru atļauties viņiem biļeti nopirkt! :)

ir tik fantastiski dažkārt ļauties būt lutinātai...
ļaut sevi sagaidīt ar sveču pilnu istabu...
ļauties tikt pierunātai tikties, pat ja šķīrāmies pirms pāris stundām...
ļaut pienest kafiju gultā...
ļauties muļķīgai romantikai ar vientuļām bērnu šūpolītēm, zvaiģņotām debesīm un citātiem no Kurta Vonnegūta...
gulēšana ar viņu slikti ietekmē manu frizūru, bet galu galā - kāda starpība, ja jebkurā brīdī var aiziet līdz frizētavai un tikt pie zaļas grebenes...:)
es smaidu vairāk, nekā drīkstētu...:)
bet ir dazhi likumi kurus ir veerts paarkaapt...:)

fiziski sāp, bet iekšā ir tik labi...
beidzot!BEIDZOT!!!!!
tā pietrūka...gadu pietrūka...
spēka nav. galva kā spainis.
Priedainē ir veikals.
Tas ir pats galvenais.
Jo cigaretes, protams manējās, pazuda. izkūpēja gaisā. burtiski.
taxis reālais. ar klubkrēsliem. diviem. :)
es esmu foršāka par kaut kādu tur Zani. Krista teica. viņai jātic.
ir tik skaisti, kad nakts paiet vienos priekos. vienos smieklos. galvenais - nestresot..
un vispār tomēr galvenais ir tas, ka Priedainē ir veikals.
neesmu sakarīga. no manis to nemaz nevar prasīt! :)
BUCHAS VISIEM!:)

B**g......
es aizmirsu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Jēzus ciešanas......
S**t!!!!!!

ir labi...ir tik labi...izredzeetaa...labi skan, ne?:)

Dažkārt, kā piemēram šobrīd, man kļūst neskaidrs mans prāts, tā darbība... es mēģinu kaut ko panākt, lai gan to, kas būs vienīgais galamērķis šiem centieniem, nevēlos vairāk par visu.
gribu lidot. gribu sajust, ka mani spārni, mana vienīgā iespēja lidot, tiek rūpīgi apsargāta.
šis nav tas gadījums.
gribu, lai varu tos celt gaisā un lai tajos atmirdz saule.
šis nav tas gadījums.
gribu, lai ir kāds man palīdz tos tīrīt, cilāt...
tikai ne šis un ne tas.
bet turpinu censties.
Kāpēc?

Galvenais - saglabaat veesu praatu...gruuti, bet taa vajag! galu galaa ne man vajag, bet mani vajag, vai ne?:)

Tici vai nee - esmu maajaas.
Biju tur, kur nekad nedomaaju, ka buushu...:)
Biju ar vinju, ko nekad nedomaaju satikt...:)
dikti jauki sanaaca...:)
tagad jaaiztur liidz 10tiem...:)
Atdziedaashana...:)
smejies vai nesmejies...:)
Nenozjeeloju...:)
skatiishos Ali G in da house...:)

shodien sapratu, ka nauda manās rokās kūst kā sniegs...

esmu galiigi sareibusi...:)

Es rīt mēģināšu pārlēkt pāri pār savu pakaļu un pieteikšos vienam riktīgi nopietnam konkursam. mēneša laikā būs jāsagatavojas.
ceru. man to vajag.

Šovakar esmu nogurusi, bet ir kaut kā nesaprotami labi.
pēkšņi gribās atkal kādu satikt.
pēkšņi rodas vēlme izlīst no apsūnojušās vēlmju un skumju alas.
pēkšņi rodas cerību stariņš, ka esmu spējīga ar savu muldēšanu kādam kaut ko dot. nju kaut vai savu kompāniju.
pēkšņi liekas, ka neesmu nemaz tik ļoti zemē metama.
klausos mēbeles un pēkšņi gribās satikt arī viņus.
pēkšņi gribās Eovinu.
pēkšņi šķiet, ka esmu īstajā laikā dzimusi. deru šai samaitātajai un sniegotajai Rīgai.
pēkšņi gribās ņemt un rīt iedzert kādu feinu aliņu. kaut vai vienai. pēdējā laikā esmu jau pieradusi, pat ir iepaticies iet un vienai kaut kur pasēdēt. kaut arī nē. rīt vajag sabiedrību.
pievienosies?
neatsaki. vismaz šodien.

Šodien metās skumji...pasmejos, pastrādāju, bet atkal jau atkal tās lien laukā no kaktiem, no netīro mašīnu apakšas, no valtera drūmās sejas izteiksmes, no Druskina grāmatām un cigarešu paciņas...
nav labi, pavisam nav labi..
zini, kas vissliktākais? Nevaru iedomāties nevienu, ar ko gribētos par to parunāt... negribu nevienam to grūst virsū, jo patiesībā tā ir tikai iesūnojusi vēlme pēc mīlestības, pēc sava cilvēka, pēc ticības savām spējām, pēc nesamākslota un "ne maskas" smaida.
šodien tas viss atkal nāk man virsū.
žēl.
diena ir sabojāta.
oficiāli.

Es, kaa jau labs beerns, klausos Beethovena 2o klavierkoncertu, bet kompis - vai zinies, piedaavaa man Beethovena vietaa - cd nosaukumu - Eminem Marshal matters vai kaut kaa taa...:)))
nju rihtig druuciigs tas kompjuuteris...:)))

shodien sapratu, ka 1a mana kjermenja dalja, uz kuru parasti skatiities man netiik...nju sauksim to par kompleksu zonu...:) ir pat tiiri ok.

varbuut riit vairs taa neliksies, bet nju patieshaam..:)))

tas dikti priecee...uzreiz taads jestrs un darbiigs noskanjojums...

eh...rabotajem, rabotajem...10 minut perekur... i rabotajem!:)))

pamodos. oficiāli.
Vakar biju Spalvās pa gaisu...
vakar es biju nju toč pa gaisu. atzīstos - arī reibums manā galvā bija enough...:) Visjautrākie brīži bija tie, kad mans apakšgals atradās augstāk par galvu...(paskaidrojot - mani nesa...:) )
es rāvu nost jumtu... laikam jau norāvu, jo vai savādāk man būtu izdevies uz BIS piedabūt Greenhousus spēlēt San Hosē? izrādās, ka to panācu es viena...:))) prasīju...tai brīdī likās, ka ar mani kopā arī kāds prasa...:) izrādījās - nē...jo tik apdullinošs bija klusums...pirms viņi sāka spēlēt...nju labi - murgojos..:)
Beigas - nepatika. nācās melot...ciest nevaru situācijas, kad jāmelo 1am labam draugam dēļ otra nelietības. Jā. Nelietības.
Pretīgākā bija tā sajūta, kad viņš pateica - es Tev ticu, es ticu, ka Tu mani nečakarē...:( bet es tai pat brīdī meloju...:(
Iedzērusi - tas neko nenozīmē. apziņa bija pārāk liela. un mīlu arī viņus abus. Otru laikam vairāk.
Chuššššš...:)))))