- vecums vai bezkaunība?
- 30.1.16 18:35
-
pagājušo ceturtdien, pēc tam, kad mūsu mājas stāvvietas sargs, jauns kaut kāds, rupjā tonī bija man paskaidrojis, ka darba vietā stāvvietu nav, kaut gan visi labi redz, ka ir gan, uzsmaidīju, aiztaisīju logu un ieslēdzu avārijas uguņus. nobloķēju stāvvietas durvis un pie viena arī vienu joslu vienai no centrālajām ielām. minūtes desmit lasīju grāmatu, kamēr aiz manis mazliet vairāk priviliģētie stāvošie stāvvietā iebraukt gribētāji intensīvi taurēja. kad palika žēl pārējo sargu, un parēķināju, ka ilgāk iznesties nav vērts, izslēdzu avārijas uguņus, pamāju ar roku, uzpīpināju un aizbraucu.
šodien, kad ļoti sašutis jaunietis, kuram pirms mirkļa izlēcu priekšā, atskrūvēja logu un plivinot rokas rādīja, lai es attaisu logu, es uzsmaidīju papurināju galvu un parādiju, ka atvainojos. ne prātā nenāk klausīties, kas viņam sakāms. tāpat pēc sarkanā ģīmja skaidrs, ka nekas laipns un labs tur nebūs. puisis saprata, saplaka un aizbrauca.
veikalā pienāca latviešu kundzīte, kura katru reizi mani satiekot nebeidz atgādināt, ka man ir divi maģistra grādi, kad viņa man atkal atgādināja šo manas biogrāfijas faktu, pasmaidīju, apvaicājos, kā viņai klājas, novēlēju labu dienu un noplauku kā žīds pa miķeļiem. varbūt viņa grib draudzēties, bet man bija slinkums noskaidrot.