Principā neko fundamentāli jaunu viņa nepasaka. Apgaismo, kā nobriedušas (pusmūža : sievietēm no 42-73) smadzenes strādā (savādāk, izmantojot plašākus reģionus, orientētas uz problēmu risināšanu), diezgan liela grāmatas dala veltīta kognitīvajai rezervei, saiknei starp izglītību, mūžizglītību un kardiovingrinājumu nozīmi (izrādās, ka ar jogu un pilātēm vien smadzenēm ir par maz, nāksies vilkt kedas un ja ne skriet un auļot, tad vismaz raitā solī rikšot), mazliet pieskaras prāta vingrinājumiem un  bada/izsalkuma lomai jaunu neironu razošanā. Secinājums: jo vairāk cilvēks mācījies jaunībā un dzīves laikā, jo lielāka kognitīvā rezerve (uz šo T. jaucās pa vidu apgalvodams, ka citi pētījumi jau šo hipotēzi ir apgāzuši un lai es netērējot laiku vecām grāmatām, bet labāk lai lasot new scientist, ja gribot būt puslīdz lietas kursā), labai galvai vajag kardio un jāmācās visu mūžu.