- vakar (par naudu, labdarību, vainas sajūtu un mietpilsoņa pienākumu)
- 29.6.13 08:32
-
šīsdienas MAS
mums laiku pa laikam klauvē pie mājām ļaudis, kuri vāc naudu dažādām akcijām. nu, lūk, vakar zvans pie durvīm, es nosvempjos lejā pa trepēm, atveru. priekšā melna kundzīte ar materiālu kaudzīti, saka, naudu vācot. man šoreiz ne cienījamu kupīru, ne vēlēšanās, es laipni pasaku paldies, šoreiz nē. viņas žoklis noklakšķēja pret manu slieksni un viņa man ar neviltotu sašutumu sejā un balsī saka, bet madam, tas priekš Āfrikas. uz ko es ar savu latvietes akmens seju un 0 vainas sajūtu atbildu, paldies nē. nejūtos vainīga par melnā kontinenta paverdzināšanu, patiešām nē. nedomāju, ka kurzemnieki (poļi) paspēja tur baigās briesmas sastrādāt. starp citu, parasti un ar labi paēduša mietpilsoņa apziņu labprāt ziedoju gan ziedot lv, gan sarkanajam krustam, gan ārstiem pāri robežām, un pat briļļu pirkšanai bērniem un aku būvēšanai Āfrikā. un regulāri lienēju naudu kiwi (iestādījums, kurš nodarbojas ar mikroaizdevumiem pasaules nabadzīgajām vietām, pēc filozofijas līdzīgs gruena bankai) .. voobšem, kaut kas manu labi paēdušo personu aizķēra, ja jau sajutu vajadzību taisnoties.