- adiet meitas ko adati vilkam zeķes noadat
- 14.2.12 23:09
-
sēžam vakarā, lasām pasakas, izlasam trīs kaķēnus, zaķīšu pirtiņu, sniegbaltīti, kādu tēlojumu, Agnese neguļ. ķeros pie tautasdziesmām, nodziedu "velc pelīti" un "aijā žūžū", sāku "adiet meitas, ko adati," nebiju dziedājusi, melodija bija piemirsusies, un tad atcerējos, rauju vaļā un tāpat kā ar saulīti burtiski uzgruva pēdējā dziedāšana ar tēti, Agnesei varēja būt ap trīs gadi: pieci vilki vilku vilka, pa slidenu ledutiņu, otri pieci brīnījās, ko tie pieci darījās, iet sunīši ņigu ņegu, grab kažoki briku braku.
ikdienā liekas, nu jau viss, viss, esmu apradusi ar domu, ka tētis nomiris. kad nomira, likās, labi, ka tā, vismaz vairs nav jāmokās. tagad pietiek ar vienu frāzi, lai ģīmis un krūteža slapja. ne vairs kam roku paturēt, ne vaigu pieglaust. otrais sēru vilnis, vai. vai varbūt vilkos vaina.
vilciņš pūta, vilciņš brēca,
vilkam skāde notikusi,
[piemirsies, jāprasa mammai]
.. un dziedinās to vārgu.
ja nelīdzēs, tad neskādēs,
ptu, ptu, ptu
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties