putni galvā

8.12.10 05:52
es, protams, esmu darba zirgs un bez darba nekādi nevaru, ja nav, tad sameklēju, ko darīt, bet šitā algota darba strādāšana nav priekš manis, nav priekš manis.

citādi visādi, ir O.K.

bērns aug lielāks. vienvakaru daudzāmies pirms gulētiešanas, Agnese spēlē Mega Mindiju (multeņu varone, kurai traki patīk Mega Tobijs). tētis prasa, kas viņš būtu, Agnese bez ilgas domāšanas atbild, Mega Tobijs. Zosta kungs nešpetni pasmīkņā un nevainīgi taujā tālāk, un mamma? zinot, ka multenītē vēl ir tikai Mega Oma un Mega Opa. Agnese ilgi domā un saka Mega... Mega... Mega Mamma!

Agnese sēž gultā un negrib vilkt autiņbikses (vasarā gulēja bez, bet dēļ mana jaunā darba atkal vajag). stāstu, ka vajag, jo citādi naktī sanāks slapja gulta un viss būs slapjš, sega slapja, paladziņš slapjš, spilventiņš slapjš, pidžama slapja, bet ar pamperi viss būs sauss. Agnese padomā un saka, nē, Agnese slapja.

par vīriešu divkosību. Agnese bija slima un Z.kungs ņēma slimības atvaļinājumu. mājās sēdēdams ierādīja Agnesei uptoten. lapu. tagad Agnesi no datora ar striķi nevar dabūt nost. jaukākā daļa visā šajā ir, ka Z.kungs vaino mani, ka es esot viņai to visu iemācījusi!

pagājušo sestdien cepām piparkūkas.

citādi visādi, organizējamies kā pulkstens ar pendeli, uz ūsiņu un visādi citādi glīti un akurāti. septiņoes es no mājas ārā, Z.kungs aizved Agneses jaunkundzi uz skoliņu, es no darba pazūdu ap 4:30 un starp 5:10 vai 6 vai vēlāk vai daudz vēlāk izņemu Agnesi no skolas. Agnese ap to brīdi ir tā piekususi, ka negrib vairs neko. ta jau redzēs, kā tālāk ies, gan jau apradīs. vismaz neraud vairs no rītiem, kad man jāiet prom.