putni galvā

Laimīgu Jauno gadu, mīļie cibiņi!
1.1.10 21:53
neesmu nekāds labais draugs, aizlidoju mājās un visu laiku nodzīvojos pie mammas. līdz 30., nu, un tad, atlikušo asti līdz šodienai, pieklājības pēc, pie vīra radiem. beidzot mājās. tik plaši un labi. vīrs gan pamanījās vismaz uz vienu izstādi aiziet, jauno mākslinieku, un mūsu mājsaimniecība ir tikusi pie pirmās gleznas. ļoti skumjas (nu, man tā liekas) un, manuprāt, arī pretenciozas gleznas, saucās "happy pills". apmietpilsoņojamies. varbūt, ka laiks arī ir. un vēl, es esmu lielāks mietpilsonis, nekā laulenis. man gribās, lai to gleznu varētu arī pie sienas piekārt. kaut kā nejūtos pietiekami labi un droši, lai gribētos ikdienā skatīties uz un meklēt lielas emocijas un risināt mūžīgos sarežģītā zvirbulēna jautājumus, par labo un ļauno, sākumu un galu. patiesībā negribu ikdienā par to domāt. prom no acīm un no galvas ārā.

Agis izveseļojās, dauzījās ar puikām, piedalījās piparkūku cepšanā, apzinīgi krāsoja ar olas dzeltenumu, tramdīja kaķi, vēla plastilīna bumbiņas, bļaustījās, zīmēja, skrēja mājai uz riņķi, mīlēja rūdi, kašķējās un rosījās, dziedāja un vienu vakaru sniegam sniegot dejoja (ārā). Laimīgajā vecumā, kad pietiek ar dzijas kamolīti, lai stundu darbotos. Samācījies jaunus vārdiņus un, liekas, runāšana nāk vaļā. Ir "go, mamma! = nāc, mammu vai ej, mammu" agrākā "tāpu, tāpu (Agveidojums no kāpu, kāpu)" vietā, "kajoje = karote", "cepuje = cepure", "kupe = kurpe", "kūka = piparkūka", "mai = maize", "sirs = siers", "vejā = lejā". "pi(p)-pop = bim-bom (kamolītis, iekārts diegā)" "tik-tak = pulkstens". vēl jau kādi bija, bet neatceros.

citādi, visi kopā salikām dažus punktus uz i, tādas ģimenes lietas. visādi gāja, kā nu bez tā. bet daudzējādi labi un svētīgi. un vēl, tāds kā miers dvēselē, vai.