- 3.10.03 08:15
-
Es dzīvoju fantastiskā vietā - vienpus manai mājai ir kapsēta un turpat blakus - bērnudārza rotaļu laukums. :) Viss tepat un pa rokai. :) Cerīgi!
Šorīt skatījos, kā gaisma aust. Vēl jau nav uzaususi - laternas no rotaļlaukuma spoguļojās akmensdārza plakanajos akmeņos. Lietelis čabina. Droši vien ar ļaunu nodomu - lietussargu kārtējo reizi aizmirsu darbā. Uz terases kārtējais marsietis - šoreiz futbolbumbas izskatā. :) Un Lielais, labu gribēdams, salocījis IKEA krēslu stūrītī un nopircis citu, viņaprāt ērtāku vietā. Kā lai ieskaidro - visticamāk, es pat nemēģināšu skaidrot, ka ne uz viena krēsla sēžot nesanāk tāda Embrija Poza, kāda vajadzīga priekš pamošanās! Tāda, kāda sanāk sēžot uz ar manu ziemeļgalu nospodrinātās akmens trepītes! Ka uz trepītes sēdot zeme ir tuvāk un pelnutrauks arī, un var jau neticēt, bet debesis arī. Ka uz trepītes sēdot ... nu vispār. :) Kas dzimis, lai rāpotu - nelidos un otrādi. Jo nevajaga. Ja vajadzētu - droši vien, ka lidotu un rāpotu.
Man patīk autubusi, un patīk autubusos iekāpjot sasveicināties ar šoferi. Un vēl man patik teikt labrītu svešiem cilvēkiem no rītiem pieturā. :) Un sasmaidīties.
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties