- 14.3.08 10:06
-
nezināju. Alma vienā brīdī saprata, ka mamma turpat vien ir, smaidīja vien uz riņķi griezdamās visu ceļu, bet tagad atkal kašķi un viss.
es jau no pirmajiem mēnešiem mokos, parasti klunkurēju mājās pasitusi bēbi padusē, ratus ar vienu roku lavierējot. tad pārgājām uz sēdratiem, kādas pāris reizes bija miers, tad atkal kašķi, tad bija labi ar ķengursomu, kamēr varēju panest, un tagad atkal - kustīga meitene man pagadījusies. pasišanu padusē pacieš, sēdēšanu ratos ne pārāk.
vienkārši jāpārcieš, vai kā? varbūt nevajag ņemt rokās, ja kašķējas, bet tad ir tādas histērijas, ka galva plīst pušu. un viņa ir izturīgāka par mani. :) es nevaru brēcināt.
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties