- 3.8.05 16:54
-
in general es pati sev krītu uz nerviem un viss. tas man nepatīk.
tievēju jau pusgadu un nekādas jēgas, svars lēkā augšā un lejā un uz leju netiek, tas man nepatīk.
seksa man pilnīgi noteikti ir par maz, tas man arī nepatīk.
līgums iet uz beigām, vajadzētu apsvērt cita līdzvērtīga darba meklējumus, bet tas prasa piepūli un jāmācās arī ir, tas man nepatīk.
un riskēt man piepeši bail palicis, tas arī man nepatīk.
un tas, ka mantībai pārlieku esmu pieķērusies, tas arī man nepatīk.
un prognozējama esmu palikusi, tas arī man krīt uz nerviem.
apriebies man par visiem rūpēties. apriebies un viss. nepatīk. te gan es neko neteikšu un neko nemainīšu.
nu jā, tāds ņerkstīgums apnicis, pati sevi es nepatīku, kā tas jau sākumā tapa noskaidrots.
un nelieniet man klāt. es jau nu ne tikai bļaušu, es jums nagus apkodīšu.
klau, vai tomēr labāk nebija uzģenerēt "man patīk"? vot, man patīk un silda sirdi,
ka lai arī augusts, tomēr vēl vasara, karsta, ar tumīgām naktīm;
ka rudzi nodzeltējuši;
ka manas kreses uz balkona uzziedējušas sarkaniem un orandžiem ziediņiem;
ka debesis izbalējušas;
ka laikam būšu atkopusi novārtā pamesto puķi;
ka tūlīt iešu pastaigāties;
ka atradu skaistu sakoptu stūri ar baznīcu;
ka darbā bonusu izmaksās;
ka šomēnes iešu atvaļinājumā;
ka tikko atgriezos no forša izskrējiena uz Zviedriju;
ka man ir brīnumjauka ģimene;
ka mani mīl;
ka man veicas.