17. Decembris 2018

• 17.12.18 06:31
• bijām kino, noskatījāmies Grinču, franciski, mazums pusi nesaprata. es arī pusi nesapratu. vakar vakarā mazums, kamēr es cītīgi rakstīju ziemassvētku kartiņas uz Latviju (vēlāk jau vairs nevar, šonedēļ jānosūta), izvilka franču valodas mācību grāmatu un izlocīja verbu détester - je déteste, tu détestes, il/el déteste, nous détestons, vous détestez, ils/elles détestent
  
  mazums paliek neciešams, ja viņai piespiedu kārtā jāsocializējas ar maniem draugiem. un es apjūku, sadusmojos un palieku pasīvi agresīva, kā man taktiski aizrādīja, un izsaku trāpīgus (kā man pašai šķiet) un indīgus (kā liekas objektīviem vērotājiem) komentārus zem deguna - es viņai vakar prasu, bērniņ, kāpēc tu tā dari, un mazums vakar saka, mamm, tu man nemaz nepievērs uzmanību. tā ir tiesa, ja nāk ciemi vai, ja ejam ciemos (reti un vēl retāk), man nav ne jausmas, kā mazumam pieklājīgi izrādīt uzmanību. ņemot vērā, ka mazums nedēļu pirms tam ir bijis visnotaļ laimīgs, ka viņam neizrāda uzmanību.
  
  vakar vakarā bija zvanījusi māsa un es viņas zvanu pamanīju tikai tad, kad bija jau par vēlu atzvanīt - dienas bez ekrāniem ēnas puses.
  
  vakardienas atklājums puuces mājās: vizuāli glīta pavārgrāmata yotam ottolenghi, sami tamimi jerusalem:
  https://www.amazon.fr/J%C3%A9rusalem-Yotam-Ottolenghi/dp/2012315755/ref=sr_1_1?ie=UTF8&qid=1545025461&sr=8-1&keywords=yotam+ottolenghi - un jūs nekad vairs neskatīsieties uz dārzeņiem ar tām pašām acīm (kas reiz redzēts, to nevar tik vienkārši atredzēt). es pēdējā laikā esmu pārtikusi no true north (ar cukuru, sevišķi Latvijas brauciena laikā, un olu ēnu, kad tā padomā) un no dr McDoughal pavārgrāmatām. asinsspiediens reaģē - tas ir, kāpj.
  
  riekstu pieni ir drausmīgi saldi.
  Tags: bērns, dienas, grāmatas, puspusaudzis
• 15 rakstair doma