5. Janvāris 2015
- Londonas brauciens
- 5.1.15 08:40
- bijām tūristu vietās, mammas dēļ, viņai pirmais brauciens, daudz staigājām kājām, nakšnojām starp Trafalgara skvēru un Temzu, izņemot Teitu (un Vesminsteru), citiem muzejiem un galerijām laika nepietika, bet man pietika arī ar Teitu - tur jau varētu pārvākties uz dzīvi - biju pārsteigta, cik daudz cilvēku tur bija sestdienas vakarā - un vēl, ka tas ir bezmaksas -
- 0 rakstair doma
- par cibošanu - turpinot
- 5.1.15 08:54
- godīgums tomēr nav pārmērīga atklātība.
pirmā puse, ka dienasgrāmata ir terapeitiska, tai arī pārmērīga atklātība der, īpaši, lai pamanītu, ka domas (es te par sevi) vairumā gadījumu riņķo pa vienām un tām pašām labi iestaigātām orbītām, vienos un tajos pašos labi izmēģinātos rakstos. otrā, ka mūsu privātās un puspubliskās dienasgrāmatas paliek kaut kur uz papīra un/vai ēterā (manos cibas draugos ir ar vēzi mirusi jauna sieviete) un pēc xxxx gadiem, pat, ja rakstot mēs līdz tam neaizdomājamies, tā būs viens no laika pieminekļiem globālajā miskastē, pieejams "lasītājam" -
es vēl neesmu līdz galam izdomājusi un priekš sevis noformulējusi kāpēc es īsti rakstu, kam šī vieta ir domāta, drīzāk komunikācijai ar ļaudīm, kuri ikdienā nav sastopami, komunikācijai ar sevi. līdz nedraudzīgajam vai anonīmajam lasītājam es vēl neesmu tikusi. tomēŗ, ja būtu gribētāji [garlaikoties], viņi to mierīgi varētu darīt - no 2003 gada.
un, jā, es te par sevi, kā parasti, galu galā, tas ir vienīgais subjekts, kuru es kaut kādā mērā pazīstu. - 0 rakstair doma
- 5.1.15 09:20
- Izlasīju šo (Sam Harris: Lying):
Harris argumentē, ka vienmēr ir labāk teikt patiesību. viņa piemēros un komentāros minētā taktika kā diplomātiski neatbildēt, man gan liekas, milzīgajā pelēkajā telpā starp patiesību un meliem ir tuvāk meliem nekā patiesībai -vēl joprojām klausos šo (Sam Harris Waking Up: A Guide to Spirituality Without Religion):
un lasu šo (Bill Bryson: A Walk in the Woods):
nesen (cabo verde) izlasīju šo (Bill Bryson: Neither Here nor There):
nupat sāk apnikt. viņa izslavētais humors ir mazliet žultains.un vēl viena grāmata, ko izlasīju cabo verde (Elizabeth Gilbert Committed: A Sceptic Makes Peace with Marriage):
- 6 rakstair doma