putni galvā
putni galvā
putni galvā - 13. Marts 2008
13. Marts 2008
- par lielajiem zobiem
- 13.3.08 06:39
- vai tā var būt, ka manam Dinamītam vismīļākajam jau lien ārā kāds lielais zobs? (septiņi Šķībmutei jau ir, četri augšā un trīs apakšā). vienkārši citu iemeslu nakts jandalēšanai vairs nevaru iedomāt. nu ļoti līdzīgi bija, kad tie septiņi nāca.
-
0 rakstair doma
- 13.3.08 07:02
- pēc Almas piedzimšanas daudz domāju par savām attiecībām ar mammu. laikam tāpēc, ka beidzot parādījās daudz brīva laika, lai apsēstos un padomātu par savām attiecībām ar mammu.
-
2 rakstair doma
- šodien
- 13.3.08 07:04
- jāaizved agnese pie ārsta
iepirkšanās diena, tā sanāks
vitamīni
mobilais telefons, vakar vecais Teda, kuru lietoju jau gadiem, nomira pavisam pavisam
jāaizbrauc uz pastu un jāizņem vēstule
vajag jaunas kedas, šīs izjukušas uz pēdām
N.B. vai es lielījos, ka man pirmo reizi mūžā ir saulesbrilles (ar optiskajiem stikliem, baigi biezie, toties polarizēti un melni kā poda dibens)
vajag Lielajam nopirkt jaunas pāris uz darbu velkamās kārtas, (viņš 25 kg noliesējis, vecajās drānās izskatās pēc pakaramā) (un jāizdomā, kā viņu apsaukt. īsti nelīp tas Lielais)
pārējais, kā parasti.
garāža - tur draza lien pa durvīm ārā. ne nu ka piekrauta, vienkārši varētu būt tīrāka. bet to kaut kad.
šodien, izskatās, būs ļoti jauka diena. saule lec un debesis ar pusskaidras. beidzot iziesim pastaigāties, divas dienas mājās nosēdētas.
-
0 rakstair doma
- 13.3.08 07:15
- p.s. vispār jau tas piekariņš bija citādā secībā, pēc visiem pareizības standartiem: paškopība, bērnkopība, mājkopība.
vot.
-
0 rakstair doma
- 13.3.08 07:28
- un vēl, man ir bail nomirt. agrāk tā nebija. tagad ir. jo kā viņa bez manis. bail pat domāt.
-
0 rakstair doma
- 13.3.08 17:31
- fiziski ir sajūta, ka mirkļi sašņīpā pirkstus un garām ir, tik nežēlīgi ātri. es gribētu dzīvot citā laikā, mazliet lēnākā.
-
0 rakstair doma
- 13.3.08 17:33
- viskautko izdomājos, bet tādu nenozīmīgu.
-
0 rakstair doma
- šodien, vēlāk
- 13.3.08 17:35
- savākt grīdas
uztaisīt vakariņas
ar to pašu arī pietiks, kamēr pabarošu Almu, kamēr grīdas, kamēr vakariņas, kamēr atkal pups, kamēr vanna, kamēr nolikšu gulēt, tā vien būs,
nokopt vakariņu traukus un drusku paknosīties.
Lielais palika bez štātes. vitamīnus nenopirku. telefons jauns gan man ir, nekas dižs, gluži otrādi, smalks un jauns, un hā! pirmo reizi savs. tikai numuri visi arī pazuduši laikam. es jau neesmu vis tālredzīgi nodublējusi kaut kur.
-
2 rakstair doma
- 13.3.08 18:07
- Gurļiks Burļiks atkal zeķes stūķē mutē un sēž uz grīdas plikiem kātiem. vai lakstiem. nu, pēdiņām, ar vienu vārdu sakot.
mīļie, ja jums patiešām apnīk lasīt Bērna piedzīvojumus, padodiet ziņu, pārlikšu privātajos ierakstos.
-
18 rakstair doma
Powered by Sviesta Ciba