12. Marts 2008

• 12.3.08 03:38
• Agnese guļ tā jocīgi, līdz pirmajai nakts ēšanai mierīgi, kā susurs, pēc tam pļāpādama, bārdamās, kliegdama, sēdus celdamās, ar acīm ciet un ar acīm vaļā un tā līdz rītam. spēj tik skriet un mierināt. viņa jau čuč, mēs ar Lielo nē.
• 9 rakstair doma

• 12.3.08 13:05
• vēēētra. sēžu mājās un skābstu.
• 4 rakstair doma

• 12.3.08 13:56
• par piecpadsmit minūšu teoriju.
  ja ienākas skābumķērnes noskaņojums, nu, tāds, kā patlaban, arā apmācies tā, ka izskatās pēc krēslas stundas, kaut ir dienas vidus, vējš svilpo gar visiem mūsu mājas pakšiem un īpaši gar izbīdīto dzīvojamās istabas logu, Alma uz grīdas dūdo, rūc un dīdās un uz rokām vien prasās, gar kāju uz augšu stutējoties, tad līdzot piecpadsmit minūšu teorija. izlasīju vienā amerikāņu mājsaimnieču mājas lapā. esot jāuzliekot pulkstenis uz piecpadsmit minūtēm un jāķeroties darbam klāt. laikam jāuzliek pulkstens uz piecpadsmit minūtēm un beidzot jāizdomā, ko tad darīt, mainīt Almai autiņbiksi, dīdīties datorā, mācīties franču valodu vai turpināt kūkot. vai apmainīt autiņbikses un mēģināt cilvēku nolikt gulēt pusdienas laiku. ja paveiksies, sanāks.
• 6 rakstair doma

• 12.3.08 14:06
• mans bērns ir labs bērns, tikko priekš mammas izslēdza datoru.
• 3 rakstair doma