- Tveices gļuki
- 22.7.03 23:36
-
Velkot miera pīpi uz mīļotajām akmens trepītēm terasītē, sailgojos pēc mājām, spožās virtuves gaismas, maķenīt piedrazotas klona grīdas, diviem delveriem pidžamās un čībās (pirms-gulētiešanas pēc-kāju-mazgāšanas-rituāla svēts nobeigums) un SAODU jauno kartupeļu smaržu. Ar dillēm. Un iedomājos, ka visnotaļ cerberiski vajadzētu pārbaudīt, vai kājas čībās patiešām ir tīras!
Mamma kaut kur aiz loga kāš baltu pienu no slaucenes, turpat tiņņājās kaķis, droši vien, ka sirsina sienāži un mēnesnīca kārtējo reizi rāda pliku dibenu, pa atvērto logu ielido pa kādam odam, turpat plītspriekšā uz bluķīša sēž papus un arī pīpē savu vakara pīpi... pročem, kā parasti.
Nolāpīts! Un tas viss tikai tāpēc, ka mani krieviski un franciski runājošie "l a t v i e š u" kaimiņi piepeši ierunājās latviski.
Iešu drusciņ papiņņāt ķisenā.