- svētdienas rīts - vasaras viducis, zāle zied
- 31.5.20 06:19
-
dzīve ir laba, saule lec, baloži dūdo, putnu kakafonija paliek mazliet klusāka - visi baro mazuļus. vakar redzēju bezdelīgas (un pīļu bērnus, par to jau rakstīju). zāle zied un smaržo tik saldi (raudu un šķaudu). mūsmāju iemīļojusi žagata, izēd kaķu barību un apkakā balkonu - un to darot izskatās ļoti smalka un lietišķa.
mazums (12!) nogulēja visu nakti (urā!), atbrauca manas nevegānu sandalas (ak Dies, cik ērtas, taupu iešanai uz darbu, pie kleitām), domāju, kur lai nopērk vecmāmiņu biksītes ar kājiņām (talks attālumiem, kuri 6+ km maz līdz, un negribas raut brunčus ielas vidū uz augšu un pūderēt) - es zinu, zinu, visa pasaule gribētu manas problēmas, kur dabūt vegānu sandales platai kājai un vecmāmiņu mazbiksītes (vai garbiksītes, sauktas par bumbierenēm) -
es esmu ļoti laimīga, mazāk strādāju, vairāk guļu - man maz kā pietrūkst, pasaules notikumi lielā mērā iet garām un šobrīd neietekmē (vēlāk sagaidu palielinātu solidaritātes nodokli un algas iesaldēšanu). masku valkāšana man uz nerviem nekrīt - nu, ja varētu, apciemotu mammu un citus radiņus, labprāt vairāk paburzītos cilvēkos un ietu (vai lidotu uz trejdevīto karaļvalsti) uz labu koncertu vai izstādēm (gan jau, ka vietējie muzeji jau ir vaļā, tāpēc saorganizēšanās, pieteikšanās un iešanas vaina), un tas arī apmēram viss - kognitīvā disonanse. :)