- 16.5.04 08:25
-
Drēgns. Kā agrā septembra rītā teltī pie upes.
Vakar skolā aiz loga bija kāda bērnu svinamdiena. Dupšus rādīja divas lielas piepūšamās govis. Viss, kas no taa smukuma, zaļuma un baltuma pāri palicis, ir divas sarāvušās plastikāta čupiņas. Tā paiet pasaules godība. Pa rotaļlaukumu savā nodabā lēkā vientuļa vārna. Palido, nosēžas, pārdomā, palēcas, nosēžas, enerģiski pagroza dibenu, palido, nosēžas, pārdomā, palēcas...
Dīvaina sentimenta uzplūdā pagājšnedēļ iestādīju visu ziemu somiņā līdznēsātos kastaņus. Sametās žēl izmest. Varbūt izaugs un tad šajā pasaules malā būs trīs mani stādīti pasaules kociņi.
Migla klunkučiem veļas pāri pilsētai, un izskatās, neviens i negrasās mosties. Klausofotrobiska sajūta. Rotaļlaukums bez bērniem, pilsēta bez cilvēkiem. Svētdienas rītu kārtība. Drīz jau mudīgākajiem krēmkrāsas plašķīšos vajadzētu taisīties uz svētdienas rīta Dievkalpojumu. Tad baznīcas pievārtē padraudzēties un iet mājās taisīt Lielās Svētdienas Famīlijas Pusdienas.
Godasardze. Pie Dievnamiem rindā sasēdušās turcietes ar plastmasas kārbiņām rokās. Ārā ejošie kautrīgi sabirdina centus, un, ja paveicas, arī eiro.
Viens mans paziņa dzīvo pretī turku mošejai. Gar mošeju esošajā ielas malā uzrīkota mašīnu stāvvieta, kura no bezmaksas pārvēršas par maksas tieši uz dievkalpojuma laiku mošejā. Musulmaņu dievkalpojumus sargā policisti ar akurātām sodu lapiņām, kuras izbirst uz to brīdi par maksas stāvvietu pataisītajā ielas malā stāvošo dievlūdzēju a/m stikliem. Katram savs.
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties