- 14.11.16 07:00
-
mierīga svētdiena. kaut kāda mierīga, bet arī nejēdzīga svētdiena. nejūtos ne atpūtusies, ne uztankojusies. vakar lija, lapas nesagrābām. uz svariem katastrofa, nu, priekš manis katastrofa ir, ka esmu smagāka nekā pērn šajā pašā laikā. priekšā vēl viena nedēļa. augšā čivina putniņi, dienasgaismas lapma ieslēgusies. sēžu pie datora, dzeru kafiju, parastumā ir kaut kas nomierinošs, bet šajā brīdī nav nekā nomierinoša, esmu nervoza, uzvilkusies un neizlēmīga. neapmierināta.
pateicības:
modinātājpulkstenis ar gaismām un putniņiem,
bērns,
veļasmašīna un visi grīdkopšanas roboti,
vingrošana,
zinu, ko mans cālis grib ziemassvētkos,
aklās vistiņas,
pastaiga,
franču valoda, nupat beidzot sāku izbaudīt (būtu arī laiks, pēc visiem šitiem gadiem).
manā dzīvē pietrūkst apzinātas laba darīšanas, noderīguma sajūtas. ārpus mājas un ārpus ģimenes, tas ir.