- 21.10.16 07:35
-
vakar pārēdos - ilgu laiku bija reta parādība šitas, bet vakar atkal gadījās (otro reizi kopš 7 oktobra) - man liekas, man vajag pierakstīt šitās reizes, gan jau, ka tur ir kaut kāds raksts. jūtos diezgan nomākta biedzamā laika un dusmojos uz sevi par savu nomāktību, kas visu nomāktības padarīšanu nepadara labāku. grēkoju ar diētu, maize, piens un saldumi ir atpakaļ, ēdienreizes izplūst, vingrot biju tikai vienu reizi, un to var redzēt un just, jaunās drēbes sāk spiest. un mani kaitina, ka darbam - algotajam darbam aiziet visa mana enerģija un nekam pāri nepaliek, kaut patiesībā šitā ir attaisnošanās, patiesībā es neizbrīvēju laiku tam, ko vajag darīt, jo baidos, ka nekas nesanāks. tomēr starp sūdīgu jušanos, ja neko nedara un sūdīgu jušanos, ja dara, ir atšķirība. viena lieta ir baidīties, ka esi nevērtīgs, otra lieta zināt, ka nekam nederi. patiesībā pēdējais apgalvojums ir ļoti aplams - neizdevies darbs cilvēka vērtību nenosaka viss un kāpēc man liekas, ka nosaka? Sandra, darling, sorry, ka es tev sabraucu virsū, izrādās, man pašai arī ir tas pats trums un tā pati vāte.
ai, labi, atpakaļ uz šaurā
pateicības:
rīt uz spāniju un kaut kur pie seviļas būšot +30, T. tā teica, varbūt mazliet arī par šo uztraucos, jo esmu vistu māte, kritiska vistu māte, jāteic, šovakar jākārto somas,
ir (algas) darbs un darbs ir interesants,
cita starpā, iešu uz Prado muzeju un braukšu uz Toledo,
sasilšu. un atpūtīšos,
duša un trauku mašīna (beat this. ilgi domāju).
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties