Un man ir jāsaka ko lielu
bet vārdu nav, tie nomirst puspateikti
es redzu sevi - tukšu ielu
ar tukšām stāvvietām un vārdiem beigtiem
un manis nav, kaut esmu abonēts kā žurnāls
visiem tiem kas gaida kaut ko lielu
es metu vārdus atkritumu urnās
un esmu tikai liela, brīva iela
kāds gaida ko viņš teiks
un ceļu meklē rīmēs
kāds ceļa galu redz
vien iedomātās ceļazīmēs
bet vārdu īsti nav
un kurš ko gan teiks par vecām ziņām
tie vārdi mirst uz lūpām manām
un tukšas ielas stāvietiņām