(subjectless)

Nov. 15th, 2013 | 01:03 pm

Festivals ir loti profesionali organizets, pilnigi sirds apsapas, redzot, ka desmit dienas Vilnas Forum Cinemas visas zales ir aiznemtas tikai ar Bresona filmu retrospekcijam, pasaules limena jaunumiem u.c. programmam, un ta jau vienpadsmito gadu. Apsapas, gan atceroties, ka bija organizets Arsenals, gan par faktu, ka esam viena no retajam Eiropas pilsetam bez sava festivala. Scanorama toties izplesas un klust arvien lielaka. Vakar ierados uz isfilmu skates atklasanu. No Latvijas esmu vieniga ar spelfilmu, vel ir divas animacijas filmas, astoni (!) igaunu darbi un sesas lietuviesu filmu pirmizrades, to vidu ari manas draudzenes Marijas daudzsolosa indie filma, ar kuru vina jau piedalijusies ne mazak ka Sansebastjanas festivala. Musu programmu tiesa starptautiska zurija, kuras priekssedis ir Ksistofs Zanusi, ar citu zurijas locekli iepazinos jau vakar, producenti Dagmaru no Berlines, kurai sava ierasti familiaraja maniere pec pienemsanas vestnieciba, ierodoties afterpartija vieta Jaltas bara (burviga vieta, kura Chomska demokratija apvienota ar KKC omulibu, vel tur ir kakis, gleznas par gejiem, basketbolistiem un Dzharmushu, ka ari kripigi interesants barmenis, kas par manu vodka orange baltiesu viesmilibas varda paprasija piecdesmit santimus), piedavaju dejot uz galda. Vinai ir ap piecdesmit gadu un vina stasta par astondesmito gadu sakumu, kad pirmo reizi stradajusi kopa ar savu draugu Vimu Vendersu. Es stastu par savu filmu, kuras budzets bijis zem tukstos eiro. Es ta saprotu, ka jus filmejat ar aifonu, ja, vina vaica. Es aizbildinos ar vajadzibu smeket, izeju ara un meginu atsvabinaties no gaisa trukuma krutis. Ko es te daru kopa ar siem cilvekiem, kapec es vispar esmu panemta programma, es tacu neesmu good enough ar savu fakino aifona filmeli, es domaju un smagiem pirkstiem spiezu numuru uz Rigu. Cilveks klausules otra gala dzer. Nesaprotu, kapec tu man piezvaniji, vins auksti saka. Es tikai gribeju tevi dzirdet, es nogurusi atbildu un izbeidzu sarunu, smagums uz maniem pleciem sver vairakas tonnas. Pametu Jaltas baru un aizeju uz Dzharmusha jaunako filmu neliela art-house kinoteatri. Ta vesta par Adamu un Ievu, kas cies no nemirstibas un velk dzivibas ka vampiri. Ta trapa stipri, jo ari ir par nogurumu, kas piemekle tos, kas nolemti neiespejamibai dzivot vienam bez otra, un par loti daudzam stundam Detroitas tumsa. Mana viesnicas istabina soreiz nav balkona, bet aiz sicina loga ir gandriz metru plata palodze, uz kuras es pa pusei izlienu un pusu dumus nakti uz ielas no ceturta stava. Nakamaja rita pec preses konferences atcela uz viesnicu speciali apmaldos. Vilna ievero manu uzticesanos un uzdavina mekleto - pamestu rotallaukumu zem dzelteniem vitoliem daudzdzivoklu maju iekspagalma, kur apsesties zem svina pelekajam debesim un domat - varbut tiesi to ari nozime but baltietim, tik loti rekinaties ar saules trukumu, ka tadel tu iemanto smalkakus juteklus, ar kuriem tu pamani un nosvini ik reizi, kad caur makoniem paradas kas mazliet gaismai lidzigs.
Tags:

Saite | Shave 'em Dry {8} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Sep. 25th, 2013 | 11:26 am

***
Lidmašīnai piezemējoties mazajā Anapas lidostādažas pastkartes no Anapas )
Tags:

Saite | Shave 'em Dry {42} sang along | Add to Memories


Black sea edition of white people problems

Sep. 20th, 2013 | 08:21 pm

Vakar, ejot skatīties delfīnus mēnessgaismā, gandrīz iekāpu medūzā, savukārt šorīt gar manu logu ar cieņu nogāja kamielis.
Tags:

Saite | Shave 'em Dry {8} sang along | Add to Memories


Jāņi Taurupē

Jun. 25th, 2013 | 03:08 pm

Svens kopā ar Toma tēti uzcēla pagalmā nojumi un piekāra tai izkārtni "Bārs VILŠANĀS". Tajā tad sēdēja, pīpoja un ēda aitas šašliku, bet tiem, kas ieklīda nojumē, prasot "Vai jums ir vēl alus" un "Kur palika šņabis", tika drūmi norādīts uz izkārtni.
Tags: ,

Saite | Shave 'em Dry {6} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Jun. 12th, 2013 | 02:55 pm

Visu atpakaļceļu no Berlīnes nespēju atrast nevienu iemeslu, kāpēc paklausīgi kravāju somas, kāpju transportos un braucu no turienes mājup, nevis piesakos darbā dajebkādā bārā vai hostelī un nepalieku tur forever vai vismaz visu vasaru. Atgriezusies atradu vismaz vienu iemeslu - ā pareizi, Soņa.

Saite | Shave 'em Dry {26} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Apr. 29th, 2013 | 01:28 pm

Svētdien mēs braucām mājup no neaprakstāma ceļojuma pa Valmieras nakti un Makbeta pirmizrādi, mašīnā skanot Vlada Madonnas un ABBAs kasetēm, meitenes smējās aizmugures sēdeklī, pār ceļu klājās zemi spoži pavasara mākoņi, un es domāju par personīgās vēstures kartēšanu, par to, kā katram gadam mēs mēdzam piesiet "Tas gads, kurā.." birku, tas gads, kurā iestājos augstskolā, gads, kurā sagāju kopā ar dzīvesbiedru, gads, kurā pārcēlos, un tā tālāk, un es domāju, varbūt šis būs tas gads, uz kuru vēlāk es atsaukšos kā uz to gadu, kurā es iemācījos būt laimīga. Ne jau tā, ka līdz šim nebūtu bijis ļoti daudz labu un skaistu brīžu vai asu konkrētu mirkļu, kurā zini, ka esi dzīvs un laimīgs, bet tādā ziņā, ka arvien vairāk izdodas apjaust iekšējā miera un starojoša gandarījuma par dzīvi neatkarību no ārējiem apstākļiem, proti, arvien mazāk nepieciešams, lai tiktu izpildīti noteikti nosacījumi laimei, piemēram, būt attiecībās vai pelnīt konkurētspējīgu naudas daudzumu, tāpēc, ka arvien vairāk zinu, ka ir labi tāpat un ka es vadu savu dzīvi, nevis tā vada mani, un tieši es izlemju neizvēlēties tādu pasauli, kurā katrs sīkums mani sāpina vai katrs cilvēks ir potenciāls ienaidnieks, vai kur piedošana ir neiespējama. Es sēdēju auto un domāju, raugoties uz mirdzošo ceļu sev priekšā, tieši tas, ka laimei ir arvien mazāk nosacījumu, spēcina apjautu par katra mirkļa skaistumu un svarīgumu, un to, cik tu esi negaidīti laimīgs tieši par to, ka šajā saulainajā spožo mākoņu svētdienā jūs piecatā braucat mājup, izdauzījušies visu nakti, bet patiesībā - piedzīvojuši maģiju, kas nebūtu iespējama, ja jūs nebūtu draugi, un tajā brīdī es aptvēru, ka šajā mirklī un situācijā esmu jau bijusi, nē, nevis dežavū izpratnē, bet esmu te pabijusi Timofejeva dzejolī par kluso Dievu, kuru mēs turpat mašīnā arī uzmeklējām un nolasījām viens otram priekšā - dzejoli par braukšanu piecatā mājup saulainā spožu mākoņu svētdienā pēc izdauzīšanās nakts garumā, kad tieši ceļš izrādās tā vieta, kad tevi negaidīti piemeklē gaisma.

Saite | Shave 'em Dry {22} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Apr. 23rd, 2013 | 01:29 pm

Mēs ar Daini izdomājām spožu ideju dokumentālai īsfilmai. Tagad vajaga tikai apmēram 2000 latu un brīvu nedēļu reibinoši tveicīgā jūlijā, un dažu jūsu klātbūtni.
Tags: ,

Saite | Shave 'em Dry {27} sang along | Add to Memories


Kafejnīca pāri upei

Apr. 1st, 2013 | 12:30 pm

Man vienmēr Viļņa šķitusi galvaspilsēta, kādu būtu uzcēluši rīdzinieki, ja būtu hobiti.
Tags:

Saite | Shave 'em Dry {5} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Nov. 12th, 2012 | 03:39 pm

Pie Penīleinas visai jauka diskusija par Frīdvalda rakstu satoros, kurā aplūkota Maijas Silovas dzejas debija; komentāros savukārt kāds bija piesviedis brīnišķīgu linku uz grāmatas atvēršanas pasākuma fotogaleriju vietnē Sejas.lv, kura brīnišķīgums slēpjas ne pašos attēlos vai pasākumā, bet parakstos zem bildēm, kas piepeši lika sajust spēcīgu citplanētisma dežavū. Pirms gadiem pieciem pirmoreiz nonācu Maskavā, kur bija jānosit vairākas stundas līdz lidojumam uz Sibīriju. Neko saprātīgu dažās stundās šajā apdullinošajā pilsētā tāpat nevarēja paspēt sadarīt, tādēļ ar draugiem vienojāmies tēlot godīgus japāņu tūristus un izbraukt stundu garo tūri ar kādu no ekskursantu autobusiem, kuri blīvā slānī bija pieejami pie populārākajām stacijām. Brauciens bija diezgan dārgs, pieci vai desmit lati, taču neatkārtojama kultūrpieredze. Proti, pasažieru-ekskursantu vidū nebija gandrīz neviena ārzemnieka, tie visi bija krievi, kam Maskava bija naudas, varas un glamūra simbols, un ekskursijas maršruts līdz ar gidi-komentētāju centās cik jaudas viņus gandarīt. Ar piespiešanos īsi nobraucis gar Arbatu un kaut kādu ar Puškinu saistītu namiņu, autobuss dūšīgi uzņēma gaitu un traucās uz savu patieso mērķi jeb spožo piļu - daudzstāvu jaunbūvju puduriem, kur neglītos miljoniem vērtos dzīvokļos ar stikla sienām mitinājās popmūzikas, politikas un citu krējuma izstrādājumu slavenības, kuru vārdus gide nosvīdusi izsauca, rādot te uz vienu, te otru daudzstāveni, kamēr pie logiem pielipušie ekskursanti klikšķināja savas zibspuldzes. Mēs, ceļa nomocītie latvieši, visi bez izņēmuma bijām iesnaudušies, daži gulēja pavisam saldi, bet es kādā ceļa dangā uztrūkos un uzlūkoju kārtējo garlaicīgo, pēcpusdienas saulē mirdzošo stikla un betona saulesakmeni ar palmām un peldbaseiniem uz jumta, par ko tobrīd gide sauca, ka šajā mājā, redz, savulaik esot dzīvojis Kristīnes Orbakaites bijušais vīrs, par ko es jutos spiesta izberzēt acis un ausis. Tiešām? Nopietni? Pirmkārt, vairs nedzīvo, bet ir dzīvojis, un, pie velna, pat nevis Kristīne Orbakaite vai vismaz Kristīnes Orbakaites pašreizējais vīrs, bet Kristīnes Orbakaites bijušais vīrs? Krievvalodīgie Maskavas tūristi atšķirībā no manis saprata, ka tā ir Ļoti Nozīmīga Māja, un turpināja uzņemt fotogrāfijas. Es izkāpu no busa Sarkanajā laukumā kā pēc starpgalaktiska ceļojuma, kad esi piedzīvojis pilnīgi citus gravitācijas likumus, ko diktē citu debess spīdekļu darbība. Tādēļ kā vecu draugu varu apsveikt saviļņojošo samulsumu, kas pārņem, atverot portālu "Sejas" un citu svešādu un noslēpumainu parakstu vidū lasīt atšifrējumu, kādēļ fotogrāfs ir fiksējis nepazīstamu, neuzkrītošu būtni terases stūrī: "Dziedātāja Roberto Meloni menedžeres Elvīras Erleckas meita Kristīna Erlecka-Sereda".
Tags: ,

Saite | Shave 'em Dry {78} sang along | Add to Memories


Riga My Love.

Jul. 10th, 2012 | 12:26 pm

Sestdien pēc brīnišķīgām vakariņām pie Bl. un An. nakts bija vēl diezgan gaiša, tāpēc pēc tējas ar Dominiku nošķīros, lai paklejotu centra virzienā, un jau pēc pāris soļiem blakus piesitās kāda rūsgana iereibusi parādība, kas stādījās priekšā kā norvēģis un, vienlaikus kautrējoties par šo piedāvājumu, mēģināja man atdot savu Makdonalda papīrmaisiņu ar tekstu, ka tur esot par daudz ēdiena un varbūt es varot paņemt un notērēt. Lai paliek brokastīm, es mierināju. Bet varbūt es vēlos uznākt pie viņa augšā sagaidīt brokastis, viņš raudzīja pierunāt, paldies nē, es teicu un pārmuku pāri ielai, taču tur pēc dažiem soļiem mani apturēja divi igauņi, kas lūkoja pēc kādas vēl vaļā esošas vietas, kur iedzert, tādēļ aizvedu viņus uz Kaņepes māju un tērzējām, kamēr pagalmu ietina rītausma, pie galdiņa piesēdās kāds latvietis, kas gribēja zināt, vai mēs negribam iet kur tālāk, tad atnesa man rumkolu un aizmiga krēslā tā, ka, kad gājām prom, neparko vairs nebija pamodināms. Mēs bijām paspējuši sabiedroties ar grupu vietējo krievvalodīgo mūziķu un, saulei lecot, klīdām vecpilsētas virzienā, kur skaļākais igaunis tapa pavisam sabiedrisks un ļāva mums ar kluso igauni iepalikt aizmugurē, kur viņš bikli stāstīja, ka esot tieslietu students no Tartu un kā gadu pēc vidusskolas beigšanas esot pavadījis, apceļojot dienvidu puslodi. Atvadoties es viņam uzrakstīju savu vārdu uz delma un beidzot, baudot pilnīgu klusumu Rīgas vidū, pār tiltu un spožo Daugavu saullēktā devos mājup, sodoties, kāpēc gan vasaras naktis ir tikpat skaistas kā vasaras rīti, vasaras pēcpusdienas un vasaras novakares un vai tiešām šajā gadalaikā nevarētu iemācīties nemaz negulēt. Pret vakarpusi igauņi laikam bija atgriezušies mājās, jo klusais igaunis mani bija uzaicinājis feisbukā, atsūtījis fotogrāfijas un lielisku igauņu dziesmu par Rīgu, par kuru bija stāstījis un tā, jāteic, ir ahūnākais skaņdarbs, ko par šo pilsētu esmu dzirdējusi (dziedāt primitīva roka meldiņā ar igauņu akcentu):

Révolution
And ragged scamps
Fliting in wind like bill.
Prostitution.
Girls and street lamps.
This is a good town still.

Café at nine.
Occupation.
Latvian working class.
Coffee and wine.
Glowing neon.
In hand is shining glass.

I know, there, where misty veil
shades the road, stays
Riga my Love

Saite | Shave 'em Dry {16} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Oct. 26th, 2011 | 01:00 pm

"Es gribētu tevi satikt visās pilsētās, uz kurām aizceļoju," saka azerbaidžānis pa viesnīcas telefonu pustrijos naktī, ko esmu pacēlusi pēc ceturtā zvanu cikla, nospriežot, mazums, tiešām no reģistratūras, un pirms tam neesmu reaģējusi uz dauzīšanos pie durvīm divdesmit minūšu garumā (tāpat kā nakti iepriekš). Šajā brīdī pārstāju uztraukties, lai arī pirms divām dienām viņš mana numuriņa priekštelpā man ir ļoti brutāli uzmācies, apstādamies tikai tad, kad es ķeros pie galējiem ieročiem, atgādinot, ka Kaukāza vīrieši taču tur vārdu un viņš solījies iet prom. Sakrustojusi kājas, sēdēju gultā pustrijos Kijevas naktī, klausījos pat ne pārāk banālajos vārdos viņa dienvidnieciski emocionāli aizlūstošajā balsī, un manī sāka dzimt cieņa un pat apbrīna pret šo (Latvijai? Eiropai? baltajai rasei? neraksturīgo) karstasinīgo stūrgalvību atteikties saprast "nē", pret mērķtiecīgo apņēmību cīnīties par to, ko vēlies un ko mīli. Novēlējusi viņam labunakti un iedvesmu uzņemt labas filmas, nolieku 40 minūtes turēto klausuli, neierakstījusi fakbadiju ģeogrāfijā Azerbaidžānu. Pie brokastīm satieku viņa foršo istabas biedru, kurš zina par Latviju divas lietas - ka mūsu prezidente divus termiņus bijusi sieviete un ka mums ir tikpat draņķīgs futbols kā viņiem. Vai tas tādēļ, ka jūs tāpat kā latvieši neprotat strādāt komandā, es interesējos. Jā, viņš piekrīt, un, mani piezobodams, pievēršas galdabiedriem ar jautājumu, vai viņi zinājuši, ka Latvija un Lietuva ir divas dažādas valstis. Armēnija un Azerbaidžāna, izrādās, arī, es nevainīgi atsaucos. Kijeva lēnām mostas, un dzestrā oktobra saule līdz pusdienlaikam būs izkliedējusi pāragro novembra miglu no šķērsieliņām un Neatkarības laukuma, kura tunelī vakar sirmgalvei pārdevējai paliku parādā septiņas grivnas.
Tags:

Saite | Shave 'em Dry {10} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Oct. 20th, 2011 | 09:52 pm







(No rītiem nogurusi redzu tikai šīs aizņemtās un priecīgās pilsētas mošanos un bezgalīgos sastrēgumus, naktīs šis pats mājupceļš starp mirdzošām izkārtnēm līdz vienam no diviem diennakts kofīhauziem viesnīcas apakšstāvā. Izejot uz viesnīcas balkona, tālumā ielas galā no kādas augstceltnes man mirkšķina uzraksts "Life ;)". Taču šodien izdevās izmukt uz īsu slepenu randiņu ar Kijevu, aizbēgu no vizītes ūberkūlajā filmu laboratorijā, kolīdz ieraudzīju, ka ielas otrā pusē atrodas īsts ezers. Līdzi ņēmu eskimo saldējumu. Tagad zinu, ka mana Kijeva smaržo pēc trūdošām lapām un asas rudens laimes. Atpakaļceļā metro spēlēja vijolnieks, kura priekšā kāda garāmgājēja dejoja ar savu meitiņu.)

Saite | Shave 'em Dry {4} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Oct. 19th, 2011 | 12:01 am

Ja diena sākusies īsi pirms pieciem rītā, tad vienpadsmit vakarā šķiet adekvāti vēlu, lai taptu izmests no restorāna un gandrīz nekā no šīs trauksmainās otrdienas neatcerētos. No nesenākas dažstundu pagātnes atceros, ka, saduroties skatieniem ar pie blakusgaldiņa sēdošo Rustamu Ibragimbekovu, es sadūšojos mulsi uzsmaidīt un par atbildi saņēmu piemiegtu aci un paceltu glāzi, kas mani tā saviļņoja, ka uz tieši tobrīd atskanošo kolēģu (latvju kinošņiku piecgalvainajā komandā esmu vienīgā jaunkundze un tādēļ nemitīgi tieku apcelta) tostu "Par sievietēm!" reaģēju, izgāžot šņabja glāzi uz baltā restorāna galdauta, taču saņēmos un ar Džonija Angļa aukstasinīgo pašcieņu saskandināju ar dakšiņu. Pagaidām Kijeva šķiet ārkārtīgi pievilcīga.

Ieraksta autore pateicas brīnišķajam cilvēkam [info]ripp par palīdzību ieraksta tapšanā.
Tags:

Saite | Shave 'em Dry {1} sang along | Add to Memories


(subjectless)

Aug. 29th, 2011 | 03:54 pm

Tallina ir tik valdzinoša pilsēta, ka es pat nezinu, par ko lai jums stāsta, vai par to, kā izmežģīju potīti, basām kājām sestdienas naktī dejojot cauri Vanallinas bruģētajām ielām un pēc tam vorkšopa kolēģiem, cienījamiem horeogrāfiem, teicu par to runu, ka man ir izmežģīta kāja un vispār es nekad neesmu mācījusies dejot un ka FUCK THAT un dejoju visu nakti tālāk, līdz uzausa saule pār šo lielisko ziemeļu pilsētiņu, vai par to, kā ielauzos kaut kādas grandiozas japānistikas konferences āfterpārtijā KUMU muzejā, pielējos vīna, savaldzināju kādu itāļu doktoru, uz pāris no viņa turpmākajiem aicinājumiem iedzert nedēļas garumā arī atsaucos, nonācu lieliskās intelektuāļu vakariņās, kad pie galda sēž septiņi PhD no Prinstonām Šminstonām un visi ir tik kruti un gudri, un jauki un šardonejs tik garšīgs līdz brīdim, kad tas iesprūst rīklē, jo kāds pajautā, kādā jomā esot mans PīEidžDī, un man ir skaļi un vārgi jāizmoka, ka aim not rīlī digrī kaind of pērson, jo man vēl nav pat BīEi, un tad visi mierinoši sauc Le Haim un dzer šardonejus par godu digrī-nekaindofpersonām, vai par to, ka pēc fon Trīra jaunākās filmas "Komēta nāk" "Melanholija" zinu, ka pasaule ies bojā, zilas gaismas apspīdēta, vai par to, ka pa vidu arī drusku filmējām.
Tags:

Saite | Shave 'em Dry {18} sang along | Add to Memories


Breaking news from Tallinn.

Aug. 23rd, 2011 | 05:27 pm

Saite | Shave 'em Dry {12} sang along | Add to Memories