and the riverbank talks of the Waters of March - September 10th, 2011

***
Laiks mūs ir iemīlējis pavisam.
Kaulos ielicis sāļus, pa vertikāli
izzīmējis pieres. Uzdāvinājis tūkstoš visvisādu atmiņu kasešu:
nedaudz erotikas, nedaudz sentimentālas
cietsirdības, nedaudz vispārzināmu lietu.
Tagad esam laika mīluļi,
bieži vizināmies pasaules karuselī
tā, ka reibst galva un grūti atcerēties
savu dzīvesvietu. Bet galu galā tu vienmēr
atgriezies mājās, tur laiks sēž, salicis
rokas, un klusībā lepojas ar to, ka tev viss
izdodas. Brīnišķais večuks Laiks, šķiet,
ir iejuties mazuļa lomā. Bet reizēm viņš
var tevi nožņaugt ar dvieli, ja nav pārāk labā omā.
Galvenais, necensties ar viņu atrast kopīgu valodu,
viņam nepatīk cieši skatieni un palielināmie
stikli. Neņemiet vērā laiku, dejojiet, cik tīk, pērciet
saldumus. Kā reiz teicis kāds gudrais: "Laime
sākas zobu pastas vārīšanās brīdī." Un lai
no debesīm reizi gadā krīt dzeltenas lietas.
Pat ja neviens tās negrib, visi tās
spārda ar kājām, bet sētnieki
negausīgi slēpj plastmasas maisos.
Būt laika mīlētam ir spēcīga izjūta.
Kas to ir izjutis, parasti klusē.
(S.t. by P.d.)

***
-Could you live somewhere else, in some other country?
-No. Riga is the place. I don't know if there is much to see for travellers, but it is the best place to live.
-So I hear. So I hear from everyone.

***
Dienas rūna:
ваши страдания не нужны никому