jgz

Liekas, ka vēl tikko pārnācu no pirmās nopietnās darba dienas, bet jau jāiet gulēt un jāceļas nākošajai. That ain't fun.

Man ir visnotaļ daudz kā kopīga ar Socialy Awkward Penguin.
That can't be good.

http://i.imgur.com/tmB9Z.jpg

Garlaicība sit augstu vilni, woohooo.
Bet nu atkal tāda stulba situācija. Gribās kaut ko darīt, bet nezinu, ko man gribās darīt, tapēc beigu beigās sanāk, ka man neko negribas darīt.

Kādu laiciņu biju iegrimis baigajā melanholijā ar domu, ka mana, tā pat kā jūsu visu, dzīve ir absolūti bezjēdzīga un neatstās ievērojamu iespaidu uz pasauli (neticu butterfly effect and bs like that), bet šodien es izdomāju, ka tas ir fucking awesome. Sanāk, ka es varu darīt, ko gribu (neieslīgstot galējības ar masu slepkavībām un citām svētdienas rīta izklaidēm) un tam nebūs nekādu seku ārpus manas un, sliktajā gadījumā, dažu manu tuvu cilvēku dzīvēm. Nežēlīga rīcības brīvība, bet kā jau mēs šī ieraksta sākumā noskaidrojām, man neko negribas darīt. Nekas, varbūt citreiz.

kkthxbye.

Ko darīt tad, kad darīt negribas neko?

Šovakar man ir nepamatoti labs garīgais.
Vai arī pamatoti, ej nu sazin.

Aizvien biežāk sāk uzmākties melanholija un bezspēks.
Cik gan vienkārši būtu spēt iet taisni uz kādu iedomātu punktu, nenovērst skatu no šī punkta, neredzēt citus ceļus, opcijas, nemocīt sevi ar pieņemto lēmumu pārdomāšanu, visu norakstīt uz kaut ko augstāku un tik iet uz priekšu pa taisnu ceļu.
ehh.

Nezkapēc man liekas, ka šodiena varētu būt ne tik aizraujoša kā cerēts. Viss pamazām jūk un brūk, garastāvoklis visam pa priekšu.

Stulbākais ir tas, ka šobrīd izskatās, ka es pats čakarēšu sev prātu ar savu sūdīgo garīgo, un pat to apzinoties, es to nevaru apturēt. Sad times indeed.

Gaidot zvanu, esmu nomainījis Skype statusu uz "Online". KĀ CILVĒKI VISPĀR AR KAUT KO TĀDU VAR SADZĪVOT!?!?!? Labi, tas, ka es visu laiku skatos uz to nepierasti zaļo mēslu labajā apakšējā stūrī ir skaidrojams ar to, ka iepriekš tur bija sarkans mēsls, bet kā pie joda var izturēt to, ka tas mēsls uzskata par svarīgu paziņot man par katra mani neinteresējoša, kontaktos nez kapēc esoša, muļķa parādīšanos online?
Gan jau to kaut kur var noņemt, bet nu tā pat pēc kādām 10min būšu "Black in Red".

NU BĻĀVIENS, NEPIŠ MANI, KA MANS BIJUŠAIS KLASESBIEDRS AR KURU NEESMU KONTAKTĒJIES KOPŠ IZLAIDUMA, IR PARĀDĪJIES ONLINE.

whateva, whateva, whateva.

es īsti nezinu, ko es ar to gribēju pateikt, bet mani kaut kā nerausta. to laikam arī gribēju pateikt.

Labi, neatstāšu es tādu bezsakarīgu, sev pašam veltītu ierakstu.
Pēc idejas labām emocijām vajadzētu veidot tādu kā vairogu, kas pasargātu no visiem ikdienas kaitinošajiem sīkumiem. Un es laikam esmu beidzot šādu vairogu izveidojis, ja lietām/personām, kurām es iepriekš savā prātā veltītu pamatīgu žults devu, pēdējās dienās no manis tiek tikai "whatever".

kkthxbye.

Zināju, ka nav prāta doma truemetālā vērt vaļā tēmas par lielajiem vasaras festiem. Siekala līdz grīdai.

Bet nu ja no gaisa nokritīs kādi 250 eiro, tad vismaz zināšu, ko ar viņiem iesākt.

Izdomāt labus virsrakstus šāda tipa ierakstiem man īpaši nepadodas, bet ne par to šoreiz stāsts. Vispār jau nekāda stāsta nav, tik gribēju pateikt, ka vakar labi atpūtos un pazaudēju jaku.

Līdz pavasarim nelīdīšu ārā.

Vienmēr kad esmu kritizējis kādu, tas ir bijis tā mierīgi un vēsi, vairāk ar mērķi pasmieties, nevis likt justies kādam slikti vai kaut ko mainīt, bet nupat es patiešām dauzīju klaviatūru rakstot dusmu pilnu tekstu. Dēļ kā? Dēļ fakinas datorspēles. Need sum air.
A vispār tas varētu būt tikai tapēc, ka neesmu vairākas dienas pīpējis.

Vispār es tikko sapratu, ka mans ignums ir pašaizsardzība pret cilvēkiem, kuri man nafig nav vajadzīgi.
Pieklājīga izturēšanās ir pārvērtēta!

Es atkal sāku uzvilkties un palikt īgns. Pret to ir risinājums, bet risinājumam traucē īgnums. Fakins apburtais loks.

Pasākums Ložmetējkalnā kopā ar Barons Ultras un vienu MetalFans pārstāvi bija vienkārši fantastisks, iedeva pamatīgu pozitīvisma lādiņu.
Līdz pavasarim/vasarai.
Bildes - http://sportacentrs.com/futbols/lmt_virsliga/foto/ivars_veilins/9415?picture=1&all_comments=1&show_thumbs#p

Likās, ka būs vairāk, ko rakstīt. Itkā ir, bet nevajag.
Smell ya later.

Ā, atcerējos. Paskatoties youtubē izgriezumus no Scrubs, uznāca nostaļģija un es atkal nozagu visas, nu jau deviņas, sezonas.
Lai gan es neesmu filmu/seriālu atkārtotas skatīšanās piekritējs, bet nu Scrubs ir vienkārši fantastisks seriāls.
Visiem, kuri nav redzējuši, iesaku uzlikt zagties, un kamēr zogas, sēdēt stūrī un kaunēties.

Pārējais gan lai paliek pie manis.

Šodien saņēmu ne gluži sliktas, bet ne pārāk iepriecinošas ziņas. Itkā vajadzētu justies kaut vai nedaudz nomāktam, but fuck that shit, im feeling aaaweeeeesome.
Gotta move on.

Es vairs nemāku atpūsties.

Pat Liverpūle man liek vilties.
Nu nevar tā spēlēt, nevar.

Un vispār, vai tiešām esmu palicis tik sekls, ka man vakar par eksistenciālām tēmām aizdomāties lika tik ļoti neparedzamais un neklišejiskais (<------ sarkasms) seriāls Supernatural? Vismaz man tās pārdomas likās dziļas, bet gan jau arī dzērajam pārdomas par to, kādu polšu ņemt, liekas dziļas.

Un vēl kas. Kādu nedēļu neesmu pīpējis. Bezmazvai īstais brīdis mest nost. Bet īpaši negribās.

Sen mani neviens nebija izvedis. Tas izdevās 27 gadus vecam elektriķim, kurš brīvajā laikā spēlē CS.
Stulbums ir visvarens.

Sēdēt iekšā, nekur neiet un nezināt, kas notiek ārā bija daudzreiz labāk.
Izskatās, ka šos ziemassvētkus pavadīšu klausoties dzīvespriecīgu funeral doomu, skatoties kaut kādas filmas/seriālus un vnk izturot.
Absolūts morāls bezspēks.