Mūri un nocietinājumi krīt
skaistuma un kaisles priekšā…
Iekarota sirds
un ielenktas jūtas manī iekšā.
Sāpīgi skaists sapnis,
no kura negribu pamosties.
Esmu dzīvnieks slazdā,
no kura nevēlos izlausties.
Nesakārtotu spalvu, pieglaustām ausīm –
Tīģeris, kas skatās, kaķēna acīm.
Es…

...Un tad es nenocietos un piezvanīju,jo domāju,ka labāk būt laimīgam,nekā lepnam,bet aplauzos un sapratu,ka labāk būt lepnam,nekā stulbam!