Summējot Nabaklab tuneļa klaustrofobisko + dūmu efektu, kas saplacināja un koncentrēja uzmanību, jautājumus noraidošus viltusarābu tērpus un transā velkošus desmitminūšu gabalus, MMOB tīri veiksmīgi rāva jumtus. Tādus legālus mentālos orgasmus, kādus reizēm saņemu koncertos, reti kur dod un interesantā kārtā visjaudīgāk tas pirms gadiem izdevās koklējošu tautumeitu ansamblim, šķiet, no katras atsevišķi saņēmu pa dīvainas laimes mirklim.

Pasākumu man tomēr pabojāja solista pārāk teatrālā uzvedība, kas piedevām konfliktēja ar to, ka zināju viņa IRL avatāru - apaļīgs Gvido Lingas līdzinieks no 90'o sākuma - ar visu balināto pačku, bārdeli un šaurām ūzām zābakos. Uz skatuves ar baltajiem spīgulīšu cimdiem rokās un manāmo punci viņš bija kā Legendary Pink Dots solists un varbūt vēl biedējošāks.


vakar gan viņi vairāk šādi izskatījās un šādi izklausījās (via gonzokidd)