rokos pa 5 gadus vecu cibiņierakstu atliekām, ko to autori vairs negrib dot lasīt vai pat ir izdzēsušies maitas. bet ir varianti. un
vienlaikus ir sajūta kā urķējoties svešās dienasgrāmatās,
vienlaikus kā baigajam detektīvspiegam, kas tomēr atrod labi paslēpto,
vienlaikus kā arheologam, kas rakņājas pats pakaļ savai zušuglumajai pagātnei.

kādu laiku manas vecmammas dzīvokļa tukšā istaba (pašai saimniecei esot tālu prom) bija izīrēta jauneklim par kuru neko nezinu. viņam tur piestaigāja arī jauna dāmīte un droši vien arī dzīvojās turpat. vēlāk īrēšanas darījums laikam kaut kā nesmuki tika pārtraukts un rezultātā dzīvoklī palika dažas īrnieka mantas - t.sk. dāmītes dienasgrāmatblociņš.

es, protams, nevarēju atturēties nepapētot. bet tur lielākā daļa no rakstītā bija šifrēts teksts. taču, iespējams, pateicoties krustvārdmīkl'n'atjautības uzdevumu pieredzei man izdevās tekstus atšifrēt - burti bija vienkārši aizstāti ar citiem simboliem.

no dienasgrāmatveida tekstiem blociņā neko vairs neatceros, toties atceros vienu sarakstu atsevišķā lappusē, kur hronoloģiskā secībā bija uzskaitīti jaunekļi, ar kuriem viņa bija darījusi TO. Ar ko, kur, kad un vajadzības gadījumā arī kādas markas mašīnā un kāda tai bija numura zīme. lai tev vēl daudz puišu ar foršām mašīnām, Ilonīt! :)