eu, es arī, man būtu labi tikt vaļā no trim, kuri pēdējā laikā pierāpojuši klāt. un ar katru dienu pierāpo vēl. es negribu arī ekstrēmo, jo pēc tam vielmaiņa būs čupā, un nevarēšu vispār neko ieēst, bet... bet... bet es pat nevaru sevi šobrīd nokontrolēt, lai normāli ēstu! nāk klāt! nenormāli! un tas nav apturams, un nezinu kā.

(Reply to this) (Thread)

njā.. man palīdz riebums pret sevi, pret to, ka nevaru vilkt drēbes, kuras man patīk tapēc, ka viss izskatās labi tikai uz laba auguma (vai kauliem, kas manā gadījumā ir fetiša līmenī), liekas, ka perfekts veids kā sākt domāt par to - ik pa bridim iegriezties veikalā, kad ir sākusies nepārvarama vēlme ēst, jo pēc pēdējās paviesošanās tur un atklāsmes, ka pat neko negribas nopirkt, jo riebjas kā viss izskatās, esmu sākusi spēcigi pārdomāt to, ka man tomēr nepatīk kā izskatos un ka ir pēdējais brīdis mainīt to..
man nav receptes kā, bet mērķis ir,
veiksmi sev un tev ;)

(Reply to this) (Parent)