Putni.
Miglains rīts šajā pelēcīgajā pilsētas nomalē. Es pieeju pie plašā loga un lūkojos laukā. Atkal vārnas ir sasēdušas augstākajos ozola zaros un vēro apkārtni no turienes. Kāda mašīna lēnam aizbrauc pa ielu. Mierīgs svētdienas rīts. Uz ielām peļķes un jaušams mitrums gaisā. Es malkoju remdenu piparmētru tēju un turpinu lūkoties laukā pa logu. Patīkams miers un nekādas steigas.
Pa zālāju lēkā vārnas. Kāda no peļķes dzer ūdeni. Viņas ir neatņemama šīs apkārtnes daļa. Katru rītu un vakaru tās var redzēt kailajos koku zaros vai dārzā klīstot savā nodabā. Ir reizes, kad pār gaišajām debesīm lidojoši melno putnu bari rada sireāli iespaidīgu skatu. Un tā ir neatņemama daļa no šī nolaistāa, samēra nomācošā un pelēkā strādnieku mikrorajona. Sava romantika un skaistums tajā ir.
Pa zālāju lēkā vārnas. Kāda no peļķes dzer ūdeni. Viņas ir neatņemama šīs apkārtnes daļa. Katru rītu un vakaru tās var redzēt kailajos koku zaros vai dārzā klīstot savā nodabā. Ir reizes, kad pār gaišajām debesīm lidojoši melno putnu bari rada sireāli iespaidīgu skatu. Un tā ir neatņemama daļa no šī nolaistāa, samēra nomācošā un pelēkā strādnieku mikrorajona. Sava romantika un skaistums tajā ir.